Zelta cenas piektdien pieauga tuvu sešu gadu augstākajiem līmeņiem, jo ASV dolāra vērtības krišanās un saspīlējums starp ASV un Irānu pamudināja pievērsties drošākām investīcijām.
Pieauga arī naftas cenas, bet ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.
"Zelts ir bijis viens no šīs nedēļas lielākajiem stāstiem, vērtīgā metāla cenai pārsniedzot 1400 ASV dolārus par unci pirmoreiz gandrīz sešu gadu laikā," sacīja tirdzniecības grups IG vecākais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.
Zelta cenas kāpumu izraisīja noskaņojuma maiņa un dolāra vājums, kad "runas par atceltu ASV triecienu Irānas mērķiem uzsvēra, cik tuvu mēs esam milzu konfliktam starp abām valstīm," teica Mahonijs.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka apturējis triecienus Irānai, ņemot vērā to, ka to rezultātā varētu iet bojā 150 cilvēki, kas būtu "nesamērīgi" liels upuru skaits prettriecienam pēc bezpilota lidaparāta notriekšanas.
Virknē tvitera ierakstu Tramps norādīja, ka naktī uz piektdienu ASV bijušas gatavas dot triecienus trim dažādiem objektiem Irānā, taču desmit minūtes pirms operācijas sākuma viņš to apturējis.
Naftas cenas piektdien atkal pieauga, bet pieaugums bija mazāks nekā ceturtdien, kad jēlnaftas cenas bija kāpušas par apmēram 4,5% pēc ASV-Irānas saspīlējuma eskalācijas.
Irāna ceturtdien notrieca ASV bezpilota lidaparātu netālu no stratēģiski nozīmīgā Hormuza šauruma. ASV Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka lidaparāts notriekts starptautiskajā gaisa telpā un tas bijis "neprovocēts uzbrukums". Irāna savukārt apgalvoja, ka bezpilota lidaparāts pārkāpis tās gaisa telpu, par ko tai esot neapgāžami pierādījumi, turklāt lidaparāta fragmenti izcelti no tās teritoriālajiem ūdeņiem.
Naftas cenu palielināšanos pagājušajā nedēļā izraisīja uzbrukumi tankkuģiem netālu no Hormuza šauruma.
Zelta cena piektdien sasniedza 1411,63 dolārus par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 2013.gada septembra.
"Globālās ekonomikas [pieauguma] palēnināšanās, gaidāmās ASV procentlikmju pazemināšanas un ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugums nodrošina gandrīz perfektu vētru zelta vabolēm," sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.
Zelta pieprasījums ir palielinājies, kopš ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien deva mājienu, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, kas notiktu pirmoreiz 10 gadu laikā. Tas izraisīja ASV dolāta vērtības krišanos.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kāpa, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien pieauga par 0,53 dolāriem līdz 57,60 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,89 dolāriem līdz 65,34 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par 0,1% līdz 26 719,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,1% līdz 2950,46 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 8031,71 punktam.
Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien kritās par 0,2% līdz 7407,50 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,1% līdz 12 339,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 5528,33 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien pieauga no 1,1289 līdz 1,1322 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2702 līdz 1,2696 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,27 līdz 107,60 jenām par dolāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
