Merkele nākamā EK prezidenta izvēlē varētu piekrist kompromisam  (13)

Ziņojot Bundestāgam par neveiksmīgo mēģinājumu pagājušās nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitā vienoties par augstākajiem bloka amatiem, kanclere norādīja, ka arī nākamajā ārkārtas samitā, kas paredzēts svētdien, dalībvalstu līderi varētu nepārvarēt savas domstarpības.

"Kandidēt uz ievēlēšanu Eiropas Komisijas prezidenta amatā var tikai tie, kurus izvirza Eiropadome, un par šo rekomendāciju es nelemju viena," uzsvēra Merkele.

Tomēr viņa pauda cerību, ka nākamā EK prezidenta izvēlē tomēr joprojām tiks ievērots tā dēvētais vadošo kandidātu princips un priekšroka tiks dota partijai, kura Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu.

"Taču, vai tas izdosies, pateikt nevaru," atzina kanclere. "Situācija ir ļoti sarežģīta, tāpēc mums jāturpina meklēt risinājumu."

Kā parasti, EP vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Eiropas Tautas partija (EPP), kurā apvienojušās centriski labējās partijas, arī Merkeles pārstāvētie Vācijas kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU).

Par EPP vadošo kandidātu pirms EP vēlēšanām tika izvirzīts Vēbers, kurš pārstāv CSU.

Tomēr Francijas prezidents Emanuels Makrons un vairāki citi dalībvalstu līderi pauduši viedokli, ka Vēbers nav pietiekami politiski pieredzējis, lai uzņemtos ES augstāko amatu.

Merkelei vēlāk trešdien Berlīnē paredzēta tikšanās ar Vēberu, EPP priekšsēdi Jozefu Daulu un CDU jauno līderi Annegrētu Krampu-Karenbaueri, kurā acīmredzami tiks šis jautājums apspriests.

Tikmēr laikraksts "Financial Times" min iespējamos Vēbera aizstājējus, EPP izraugoties kādu citu kandidātu uz EK prezidenta amatu.

Līdzās "Brexit" sarunu delegācijas vadītājam Mišelam Bernjē, Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektorei Kristīnei Lagardai, Īrijas premjerministram Leo Varadkaram un vairākiem citiem politiķiem laikraksts minējis arī Latvijas valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa vārdu.