Afganistānas piesārņotais gaiss nogalina vairāk cilvēku nekā karš  (55)

Saskaņā ar ANO datiem 2017. gadā dokumentēta aptuveni 3500 civiliedzīvotāju nāve un ievainojumi karadarbības rezultātā.

Iemesls spēcīgi piesārņotajam gaisam, kas izraisa hroniskas elpceļu slimības, ir dažāda veida kurināmā dedzināšana apkures un enerģijas ieguves vajadzībām skarbajās Afganistānas ziemās.

Mājokļu apsildei afgāni izmanto visu, sākot no oglēm, beidzot ar plastmasu un gumiju, skaidro medijs. Papildu tam piesārņojumu pastiprina Rietumu pasaulē jau sen aizliegtās degvielas ar svinu izmantošana, kā arī spēkstacijas, kurās dedzina atkritumus, un rūpniecība.

Elpceļu slimības sevišķi saasinās ziemās – apkures periodā. Ar Indijas finansējumu atvērtā Kabulas bērnu slimnīca aukstajā sezonā gremošanas problēmu nodaļu pārvērš par elpceļu slimību centru, raksta "Foreign Policy".

Pacientu pieplūdums apkures sezonā ir tik liels, ka bērni tiek guldīti pa diviem vienā gultā un arī uz grīdas, uz vecāku līdzpaņemtām segām. Vairums pacientu nodaļā ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Arī kādas Kabulas privātās klīnikas speciālists Mohammads Fahims žurnālam apstiprina, ka elpošanas ceļu problēmu skaits strauju pieaug līdz ar temperatūras nokrišanos tuvu nullei. Dienā viņš apkalpojot ap 40 pacientiem un no tiem katrs otrais – ar elpceļu problēmām.

Vairums no Kabulas četriem miljoniem iedzīvotāju apkurē izmanto akmeņogles vai malku. Elektriskā apkure biežo strāvas padeves pārtraukumu dēļ pilsētā nav uzticama un ir arī dārga.

Bagātākie Kabulas iedzīvotāji var atļauties darbināt savus elektrības ģeneratorus, taču šīs iekārtas, dedzinot degvielu, arī dod savu artavu gaisa piesārņošanā.

Tie, kuri nevar atļauties nopirkt ogles vai malku, meklē un nes mājā jebko, ko var sadedzināt metāla krāsniņās, tai skaitā vecus apavus, plastmasu un mēslus.

Afganistānas Nacionālā vides aizsardzības aģentūras (NEPA) vadītāja vietnieks Ezatullahs Sediki stāsta, ka institūcijai ir kapacitāte aizslēgt kompānijas un rūpnīcas, kas kurina neatbilstošu degvielu, taču citi valdības departamenti tad mēdz iestāties par atļauju uzņēmējiem turpināt darbu.

Tomēr parastie cilvēki kurinās to, kas viņiem būs pieejams – tā ir ekonomiska problēma, uzskata bērnu slimnīcas elpceļu slimību speciālists Mohims.