Foto: Ķīniešu drošībnieki sit Honkongas protestētājus  (44)

Demonstranti bija palikuši līdzās kompleksam visu nakti, lai rīkotu protestus plkst.8 karoga pacelšanas ceremonijā par godu 22 gadiem kopš Honkongas pievienošanas Ķīnai.

Protesti pret Ķīnas valdību Honkongā 1.jūlijā notiek katru gadu, bet šogad situācija ir īpaši spraiga, jo Honkongu satricinājuši protesti pret strīdīgus vērtējumus izsaukušo likumprojektu par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai.

Vēlāk pirmdien paredzēta demonstrācija, kuru rīko organizācija "Civil Human Rights Fronts", kas koordinēja divas demonstrācijas pret izdošanas likumprojektu ar rekordlielu dalībnieku skaitu - vienu un diviem miljoniem cilvēku.

Honkongas līdere Kerija Lama solījusi apturēt strīdīgā likumprojekta izskatīšanu, tomēr citām protestētāju prasībām nav piekāpusies, arī ne attiecībā uz likumprojekta pilnīgu atsaukšanu vai atkāpšanos. Viņa arī noraidījusi aicinājumus veikt neatkarīgu izmeklēšanu par policijas vardarbību 12.jūnija protestos. Kaut arī Lama atvainojusies divas reizes, sabiedrība atvainošanos nav pieņēmusi, un Lamas atbalsta reitings šobrīd noslīdējis līdz zemākajām atzīmēm kopš stāšanās amatā 2017.gadā.

Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā. Īpašās tiesības un brīvības noteiktas līdz 2047.gadam.

Pēdējos protestus izraisīja bažas, ka likumprojekta pieņemšana ļautu izdot Ķīnai cilvēkus no Honkongas, kuriem būtu jāatbild kontinentālās Ķīnas politizētajā un necaurskatāmajai tieslietu sistēmai.

Ķīnas valdība atbalstīja ierosinājumu par izdošanu, kā arī apsūdzēja protestu organizatorus par sazvērestību ar Rietumu valdībām. Atbalstu Honkongas protestiem tā nodēvēja par iejaukšanos pilsētas un Ķīnas iekšējās lietās. Vienlaikus Ķīna apliecināja, ka ciena un saprot Honkongas lēmumu apturēt likumprojekta izskatīšanu.