Honkongā protestētāji ielauzušies parlamentā  (66)

Otrdien naktī policija atguva kontroli pār ēku. Policija brīdināja par demonstrantu izklīdināšanu, un pēc pusnakts iestāšanās iegāja ēkā no vairākām pusēm, raidīja asaru gāzi un pielietoja stekus.

Ziņots, ka demonstranti, kas bija tērpušies ķiverēs un kuru sejas aizsedza aizsargbrilles un maskas, pirms iekļuva ēkā vairākas stundas ar metāla stieņiem dauzīja ēkas durvis un logus.

Viņi izmantoja lietussargus, lai pasargātos no policijas raidītās asaru gāzes un slēptu savu identitāti no novērošanas kamerām.

Ēkā protestētāji norāvuši no sienām Honkongas administrācijas amatpersonu portretus un sadauzījuši novērošanas kameras. Citi klejo pa ēkas gaiteņiem, mediju operatoru pavadībā.

Simtiem protestētāju nonākuši galvenajā sēžu zālē, kur skandina saukļus un izkāruši plakātus, kas vērsti pret valdību un tās "tirānisko rīcību", tostarp virzot pretrunīgo likumprojektu par tiesājamo izdošanu Ķīnai.

Tikmēr citi protestētāji ārpusē turpina dauzīt stikla paneļus, lai paplašinātu iegūtās ieejas ēkā, bet vēl citi sākuši celt barikādes, lai aizturētu policiju.

Parlamenta ēkas sienas noklātas ar grafiti, bet plenārsēžu zālē uz spīkera tribīnes protestētāji pacēluši britu koloniālās ēras karogu.

Neapmierinātība ar iespējamo tiesājamo izdošanu Ķīnai Honkongas iedzīvotājus ir saliedējusi plašākajiem protestiem kopš 2014.gada, jo cilvēki bažījas par pilsonisko tiesību zaudēšanu.

Paralēlos protestos pirmdienas vakarā pusmiljons cilvēku devās gājienā, ko organizēja grupa "Pilsoniskā cilvēktiesību fronte".

Valdības preses pārstāve informēja, ka 43 protestētāji un policisti nogādāti slimnīcā.

Pirmdiena sākās ar vardarbīgām sadursmēm starp demonstrantiem un policiju pirms svinīgās karoga pacelšanas par godu 22.gadadienai kopš atkalapvienošanas ar Ķīnu.

Protesti pret Ķīnas valdību Honkongā 1. jūlijā notiek katru gadu, bet šogad situācija ir īpaši spraiga, jo Honkongu satricinājuši protesti pret strīdīgus vērtējumus izsaukušo likumprojektu par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai.

Honkongas līdere Kerija Lama solījusi apturēt strīdīgā likumprojekta izskatīšanu, tomēr citām protestētāju prasībām nav piekāpusies, arī ne attiecībā uz likumprojekta pilnīgu atsaukšanu vai atkāpšanos. Viņa arī noraidījusi aicinājumus veikt neatkarīgu izmeklēšanu par policijas vardarbību 12. jūnija protestos.

Kaut arī Lama atvainojusies divas reizes, sabiedrība atvainošanos nav pieņēmusi, un Lamas atbalsta reitings šobrīd noslīdējis līdz zemākajām atzīmēm kopš stāšanās amatā 2017. gadā.

Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā. Īpašās tiesības un brīvības noteiktas līdz 2047. gadam.

Pēdējos protestus izraisīja bažas, ka likumprojekta pieņemšana ļautu izdot Ķīnai cilvēkus no Honkongas, kuriem būtu jāatbild kontinentālās Ķīnas politizētajā un necaurskatāmajai tieslietu sistēmai.

Ķīnas valdība atbalstīja ierosinājumu par izdošanu, kā arī apsūdzēja protestu organizatorus par sazvērestību ar Rietumu valdībām. Atbalstu Honkongas protestiem tā nodēvēja par iejaukšanos pilsētas un Ķīnas iekšējās lietās. Vienlaikus Ķīna apliecināja, ka ciena un saprot Honkongas lēmumu apturēt likumprojekta izskatīšanu