"Navaļnijam piespriestas desmit dienas," mikroemuāru vietnē "Twitter" paziņoja viņa preses pārstāve Kira Jarmiša.
Prokuratūra apsūdzēja Navaļniju par Krievijas stingro protestu likumu pārkāpumu 12. jūnijā notikušā gājiena laikā.
"Desmit dienas par protestēšanu pret nelikumību," pēc sprieduma nolasīšanas "Twitter" ierakstīja pats Navaļnijs.
"Ja mēs turpināsim klusēt un palikt mājās, nelikumība nekad nebeigsies," viņš piebilda.
Navaļnijs bija starp vairāk nekā 400 cilvēkiem, kas tika aizturēti, kad policija mēģināja izklīdināt miermīlīgo protesta akciju pret tiesībsargājošo institūciju nesodāmību. Pēc vairākām stundām viņu atbrīvoja.
Gājiens notika, neskatoties uz krimināllietas izbeigšanu pret Golunovu un viņa atbrīvošanu no mājas aresta iepriekšējā dienā. Gājiena rīkotāji nolēma neatteikties no akcijas, pieprasot veikt izmeklēšanu un sodīt vainīgos par krimināllietas safabricēšanu.
Sākotnēji gājiens bija plānots, lai pieprasītu atbrīvot Golunovu. Daudzi uzskatīja, ka Golunova atbrīvošana ir Kremļa mēģinājums apslāpēt jaunu protesta vilni.
Maskavas dome atteicās saskaņot gājienu, apgalvojot, ka tas varētu traucēt 12. jūnijā atzīmējamo Krievijas dienu.
Gājiena laikā bija redzams, kā policisti sita protestētājus un aizturēja garāmgājējus. Starptautiskā organizācija "Amnesty International" apsūdzēja Krievijas varasiestādes par "solidaritātes un tiesību nicināšanu".
Pēdējo desmit gadu laikā Navaļnijs ir kļuvis par vienu no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretiniekiem. Viņš ir organizējis vairākus no pēdējo gadu plašākajiem protestiem pret Kremļa politiku.
Pērn Navaļnijs izcieta divus 30 un 20 dienu ilgus cietumsodus par protestu likumu pārkāpumu.
Tiklīdz viņu pērn septembrī atbrīvoja pēc 30 dienu soda izciešanas, viņu atkal aizturēja.
Arī Navaļnija atbalstītāji un koordinatori Krievijas reģionos ir izjutuši juridiskus un reizēm arī fiziskus draudus.
Navaļnija kampaņas Sanktpēterburgā vadītājs Aleksandrs Šurševs pirmdien paziņoja, ka viņam divi nepazīstami vīrieši ir uzbrukuši un iesituši pa galvu.
"Tas bija otrais uzbrukums nedēļas laikā," viņš rakstīja "Twitter", paužot pārliecību, ka uzbrukumi ir saistāmi ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piesprieda Krievijai samaksāt teju 23 000 eiro kompensāciju Navaļnijam par gandrīz 11 mēnešiem, ko viņš 2014. gadā bija spiests pavadīt mājas arestā "Yves Rocher" lietā.
Pērn viņam tika liegta iespēja startēt Krievijas prezidenta vēlēšanās. Navaļnija atbalstītāji uzstāj, ka aizliegums bija klajš Kremļa mēģinājums atbrīvoties no bīstama Putina konkurenta.
Pret korupciju vērstā retorika padarījusi Navaļniju ļoti populāru gados jaunu cilvēku vidū, kas seko viņa tiešsaistes kanāliem un emuāriem.
Jēla universitātē izglītību guvušajam juristam ir izvirzītas vairākas kriminālapsūdzības kopš 2011. un 2012. gada masu demonstrācijās pret Putina varu viņš kļuva par Krievijas opozīcijas līderi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!