Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido otrdien paziņojis, ka netiek plānota sarunu atsākšana ar prezidenta Nikolasa Maduro "slepkavniecisko diktatūru" pēc tam, kad nomiris saistībā ar valsts apvērsuma mēģinājumu aizturēts virsnieks.
"Demokrātiem nekad nav laika iesaistīties sarunās ar ķīlnieku sagūstītājiem, cilvēktiesību pārkāpējiem vai diktatoriem," Gvaido sacīja, piebilstot, ka Venecuēlā ir "nāvējoša diktatūra". Viņš žurnālistiem sacīja, ka "mēs uzturēsim oficiālu komunikāciju", ja tiks izsludinātas jaunas sarunas, "lai veicinātu [Maduro] uzurpācijas pārtraukšanu".
Gvaido, kuru kā Venecuēlas pagaidu prezidentu atzinušas vairāk nekā 50 pasaules valstis, ar žurnālistiem runāja pirms opozīcijas kontrolētās Nacionālās asamblejas deputātu diskusijas par aizdomām saistībā ar atvaļināta jūras spēku virsnieka Rafaela Akostas Arevalo nāvi apcietinājumā.
Atšķirībā no Gvaido Maduro ir paudis pārliecību, ka šogad sarunās tiks panākta vienošanās. "Mēs panāksim lielisku vienošanos" jau šajā gadā, Maduro sacīja uzrunā kādā politiskā pasākumā. Viņš pauda pilnīgu pārliecību par iespējām panākt vienošanos ar opozīciju, sakot, ka "labas ziņas būs tuvāko nedēļu laikā".
Venecuēlas ārlietu ministrs Horhe Areasa paziņoja, ka valdība "gaida, kad opozīcija atsāks tikšanās Norvēģijā", kas uzņēmusies vidutāja lomu politiskās krīzes risināšanai.
Gvaido un Maduro pārstāvji klātienē Oslo tikās jūnija sākumā.
Akostas nāvi nosodījusi arī starptautiskā sabiedrība. Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mičela Bačeleta pirmdien pauda šoku par virsnieka nāvi, savukārt ASV un opozīcija pieļāva, ka viņu apcietinājumā spīdzināja. Viņš bija viens no vairākiem cilvēkiem, kas aizturēti, kā apgalvo Maduro valdība, aizdomās par saistību ar neveiksmīgu apvērsuma mēģinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
