Nekas neliecina, ka Krievija plānotu atjaunot dalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), pēc NATO un Krievijas diplomātu tikšanās piektdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mēs nesaskatījām nekādas pazīmes, ka Krievija vēlētos atkal ievērot INFT," Stoltenbergs sacīja pēc NATO un Krievijas padomes sēdes.
"Reālie fakti, tā ir problēma," Stoltenbergs komentēja jaunās kodolraķetes, ko Krievija pēdējo gadu laikā ir izstrādājusi un izvietojusi. "Viņi nav demonstrējuši nekādus signālus, nav pauduši nekādus nodomus šīs raķetes atsaukt vai iznīcināt," piebilda NATO ģenerālsekretārs.
"To ir iespējams izdarīt ļoti īsā laika periodā," norādīja Stoltenbergs, atgādinot, ka pēc līguma parakstīšanas 1987. gadā Krievija dažu nedēļu laikā iznīcināja tam neatbilstošās raķetes.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis likumu par Krievijas dalības apturēšanu Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.
Likums nosaka līguma darbības apturēšanu, kā arī to, ka lēmumu par tā darbības atjaunošanu pieņem prezidents.
Līgums, kuru 1987. gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 līdz 5500 kilometrus.
Vašingtona, kurai atbalstu pauduši arī tās sabiedrotie, uzskata, ka Krievija šo līgumu pārkāpusi, attīstot raķetes 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. ASV bija devušas Krievijai laiku līdz 2. augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot izstāties no INFT.
Maskava šīs apsūdzības noliegusi un no savas puses paziņojusi par izstāšanos no līguma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
