Piecas traģiskas austrumu kaimiņa zemūdeņu avārijas

Ziemeļu ledus okeāna dzīlēs esošajā Krievijas zemūdenē "AS-12" pirms nedēļas izcēlās ugunsgrēks. Četrpadsmit apkalpes locekļi gājuši bojā pēc degšanas procesā radušos indīgo gāzu saelpošanās. Notikums ir traģisks, taču mūsu austrumu kaimiņa vēsturē vismaz piecas zemūdeņu traģēdijas prasījušas vēl lielāku upuru skaitu.

Padomju Savienība un tās mantiniece Krievija militāro jomu savulaik uzskatījusi par atslēgas punktu lielvaras statusa noturēšanai un tagad – iegūšanai. Tai atvēlēti lieli līdzekļi, un, kā to rāda arī mūsdienu valsts līdera paziņojumi, inovācijas bruņojumā un aizsardzības tehnoloģijās ir prioritāras. Sasniegumus gadu laikā gan pavadījusi ne viena vien traģēdija, un arī kārtējais incidents par spīti tā valsts noslēpuma statusam ir raisījis jautājumus, vai tās nav sekas centieniem nevienlīdzīgi sacensties ar ekonomiski spēcīgākām valstīm.

Traģisku negadījumu netrūkst katras lielākas valsts militārajos spēkos. Krievija gadu laikā rūgtu pieredzi citā starpā iekrājusi arī ar incidentiem dziļākos ūdeņos:

Sprādziens ostā

Laiks:

1962. gada 11. janvāris

Zemūdene:

"B-37"

Mirušie:

122 (bojāgājušo skaits tiek apšaubīts)

Vēl dziļā Aukstā kara sacensības laikā PSRS Ziemeļu flotes Poļarnijas Jūras spēku bāzē uz pietauvotās zemūdenes "B-37" torpēdu mehānisma pārbaudes laikā izcēlās pēkšņs ugunsgrēks. Liesmas izcēlušās torpēdu nodalījumā, izraisot graujošu sprādzienu, vienlaikus sprāgstot vismaz 11 torpēdām.

"B-52", kā arī pie tās pietauvotā zemūdene "S-350" tika neatgriezeniski sabojātas (Attēlā redzamas abas smagāk cietušās zemūdenes jau pēc to izcelšanas no ostas gultnes). Tā kā zemūdenē tobrīd notika sistēmu pārbaudes un apkope, vairums tās nodalījumu durvju bijušas atvērtas, palielinot postījumu apmēru un paātrinot nogrimšanu pēc sprādziena.

Līdz ar uzsprāgušo zemūdeni bojā gāja visi 59 uz tās esošie apkalpes locekļi, 19 "S-350" apkalpes locekļi, kā arī vairāki desmiti cilvēku blakus esošajos peldlīdzekļos un ostā. Zemūdenes kapteinis sprādziena brīdī neatradās tiešā tuvumā un izdzīvoja.

Modernās Krievijas traģiskākā avārija

Laiks:

2000. gada 12. augusts

Zemūdene:

K-141 ("Kursk")

Mirušie:

118

Par "Lošariku" dēvētās "AS-12" nupat notikušais incidents daudziem atmiņās atsauca "Kursk" traģēdiju. Lai gan tā paņēma skaitliski nedaudz mazāk dzīvību nekā jau pieminētā "B-37" eksplozija, tā ir salīdzinoši nesenāka un joprojām tiek pieminēta, attiecībā uz kaimiņvalsts rīcību militāra rakstura nelaimes gadījumā.

Atomzemūdene "Kursk" ar visu tajā esošo apkalpi Barenca jūrā noslīka Ziemeļu flotes mācību laikā. Sākotnēji traģēdiju apvija neziņa un pretrunīgas liecības par notikušo, tad sekoja novēlota notikušā incidenta atzīšana no varas iestāžu puses un starptautiski piedāvājumi palīdzēt glābšanas darbos, kas gan neguva tūlītēju atsauksmi no Krievijas vadības. "K-141" traģēdija pat tiek atzīmēta kā viena no melnākajām epizodēm tikai togad pie varas nākušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskajā karjerā.

Oficiāla izmeklēšana kopš tā laika nākusi pie slēdziena, ka avāriju – arī eksploziju – izraisījusi kļūme ūdeņraža peroksīda darbināmas torpēdas mehānismā.

Atraduši tikai amerikāņi

Laiks:

1968. gada 8. marts

Zemūdene:

"K-129"

Mirušie:

Padomju Savienības Klusā okeāna flotes dīzeļdzinēja zemūdenes "K-129" pazušana ar visu apkalpi joprojām tiek uzskatīta par neskaidru.

Zemūdene pazuda tālu no padomju zemju krastiem, nepilnus 2900 kilometrus uz ziemeļrietumiem no ASV piederošajām Havaju salām. Oficiāli apstiprināts, ka radiosignālus zemūdene pārstājusi sūtīt jau 1968. gada februāra izskaņā, bet par noslīkušu atzīta tikai 8. martā. Populārākais traģēdijas skaidrojums ir, ka zemūdene noslīka pēc tam, kad nezināmu iemeslu dēļ nolaidās dziļāk nekā tai paredzēts, un ūdens spiediena rezultātā applūda.

Netiekot izslēgta arī eksplozijas iespēja, ko varētu būt izraisījis ūdeņraža akumulators, kļūme torpēdu nodalījumā vai pat sadursme ar ASV zemūdeni "USS Swordfish". Amerikāņu atomzemūdene 17. martā ieradās bāzē Japānā, lai salabotu sasistu periskopu. PSRS pārstāvji apgalvoja, ka periskops bojāts sadursmē ar "K-129", bet ASV apgalvoja, ka "USS Swordfish" padomju zemūdenes bojāejas dienās atradusies aptuveni 3000 kilometrus no tās, un periskops sabojāts sadursmē ar aisbergu.

PSRS Jūras spēkiem tā arī neizdevās uziet noslīkušās zemūdenes atrašanās vietu. Savukārt pie tās meklēšanas 1974. gadā, sešus gadus pēc traģēdijas, ķērās ASV. Amerikāņi uzgāja zemūdenes vraku un pat no okeāna dzīlēm izcēla atsevišķas detaļas kā pierādījumu savam atradumam, tomēr līdz šim brīdim "K-129" atrašanās vieta ir ASV izlūkdienestu glabāts noslēpums.

Aizsala vārsts

Laiks:

1961. gada 27. janvāris

Zemūdene:

"S-80"

Mirušie:

Traģisko zemūdeņu incidentu virkni 60. gados aizsāka dīzeļa un elektrodzinēja darbinātās zemūdenes "S-80" noslīkšana (attēlā cita šīs klases zemūdene). Oficiāli atzīts, ka tā nogāja Barenca jūras dzīlēs pēc tam, kad pārsniedza pieļaujamo dziļumu, kā rezultātā applūda.

Savukārt atļauto dziļumu zemūdene pārsniedza, jo apkalpe vairs nespēja noslēgt balasta ūdens pieplūdi. Nezināmu iemeslu dēļ bijusi atslēgta pretaizsalšanas sistēma, un vārsts, kas regulē ūdens ieplūdi, iesala. Zemūdenei, kļūstot smagākai, tā straujāk grima, bet centieni to pacelt ar dzinēja palīdzību izrādījās tam pārāk smags uzdevums, kā rezultātā dīzeļdzinējs apstājies pavisam.

1968. gadā tika uziets zemūdenes vraks un gadu vēlāk tā izcelta. Izcelšana ne tikai palīdzēja noskaidrot avārijas iemeslus, bet arī atklāja divas liktenīgas apkalpes pieļautas kļūdas – tā nezināmu iemeslu dēļ nebija ieslēgusi elektrodzinēju, kā arī neuzspridzināja balasta ūdens bāku, kā tas paredzēts šādās ārkārtas situācijās.

Divu kļūmju upuri

Laiks:

1970. gada 12. aprīlis

Zemūdene:

"K-8"

Mirušie:

Traģisko desmitgadi savukārt noslēdza atomzemūdenes "K-8" avārija Atlantijas okeānā plaša mēroga mācību laikā. Īssavienojums divos zemūdenes nodalījumos izraisīja ugunsgrēkus. Tie tika ierobežoti, taču paralizēja zemūdeni – darbu pārtrauca atomreaktora dzesēšanas sistēma.

lai gan apkalpei izdevās nodrošināt ārkārtas dzesēšanas sistēmas darbību, lai novērstu atomreaktora sprādzienu, zemūdeni piepildījuši radioaktīvas gāzes. Radioaktivitātes līmenis bijis tik augsts, ka mērierīces nav spējušas to reģistrēt. Zemūdenei palīgā ieradās citi peldlīdzekļi, lai to aizvilktu uz ostu.

Vairums apkalpes – 73 vīri pameta zemūdeni, bet daļa palika, lai uzmanītu peldlīdzekļa gaitu, kamēr tas tiek vilkts. Evakuācija nebija veiksmīga, un zemūdene nogrima paņemot arī visu palikušo apkalpes locekļu dzīvības. Netiek precizēts, cik daudz vīru gāja bojā, saindējoties ar incidenta laikā izplūdušajām radioaktīvajām gāzēm, un cik daudzu dzīvības prasīja nogrimšana evakuācijas laikā. Ar četrām torpēdām ar kodolgalviņām aprīkotā zemūdene nogrima Atlantijas okeānā aptuveni piecu kilometru dziļumā nepilnus 500 kilometrus no Spānijas krastiem.

Krievija Padomju Savienība Atomzemūdene

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit