Vācijas Bundestāgs publiskojis ziņojumu, kurā apšaubīts valdības lēmums noraidīt Grieķijas prasības izmaksāt reparācijas par Otrā pasaules kara laikā nacistu nodarītajiem zaudējumiem.
"Federālās valdības nostāja ir pieņemama saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, taču nekādā ziņā nav obligāta," teikts ziņojumā, kuru pasūtījusi opozīcijā esošā galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie").
Saskaņā ar Grieķijas aplēsēm Vācija Atēnām varētu būt parādā līdz pat 332 miljardiem eiro. Turklāt šī summa neietver savulaik Grieķijas Bankai nacistu uzspiestā "aizdevuma" atmaksu.
Bijušais Grieķijas premjerministrs Aleksis Cipre jūnijā iesniedza oficiālu prasību sākt sarunas par reparācijām, taču Vācijas valdība atbildēja, ka šis jautājums "gan tiesiski, gan politiski" ir sen jau atrisināts.
Berlīne uzskata, ka šis jautājums ir izsmelts ar 1990. gada Galīgā nokārtojuma līgumu, kas pavēra ceļu uz Vācijas atkalapvienošanos.
Taču Bundestāga ziņojumā aicināts nodot šo jautājumu izvērtēšanai ANO Starptautiskajai tiesai.
Ziņojuma autori pievērsušies arī Polijas reparāciju prasībām, taču šajā gadījumā tie atzinuši, ka "nespēj saskatīt tajās pamatotu tiesisko argumentāciju", jo Polija 1953. un 1970. gadā nepārprotami esot atsacījusies no iespējas pieprasīt kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.
Savukārt Polijas parlamenta deputāts Arkadjušs Mularčiks, kuram uzdots sagatavot ziņojumu reparāciju jautājumā, jau norādījis, ka Bundestāga ziņojums ir pretrunā gan ar starptautiskajām tiesībām, gan ar faktiem un un tā mērķis ir iedragāt Polijas un Grieķijas savstarpējo solidaritāti.
Mularčiks piebildis, ka nepastāv neviens dokuments, ar kuru Polija būtu atteikusies no tiesībām pieprasīt kompensāciju par Otrā pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar Berlīnes oficiālo nostāju reparāciju jautājums esot atrisināts, kad Polija 1953. gada augustā pieņēma "tiesiski saistošu lēmumu" atteikties no turpmāku reparāciju prasībām".
Savukārt Varšava uzskata, ka 1953. gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
