Lai gan viendzimuma pāru seksuālās attiecības ir eksistējušas gadu tūkstošiem, antropologi Subsahāras Āfrikā, pētot civilizācijas šūpuli, šīs attiecības ilgstoši ignorējuši un centušies sagrozīt informāciju par tām, atsaucoties uz vēsturnieka Marka Eprehta publikāciju, vēsta "JSTOR Daily".
"JSTOR Daily" regulāri publicē pētnieku atklājumus arī gadiem pēc tam, kad pašas zinātniskās publikācijas ievietotas prestižajā sociālo un humanitāro zinātņu datubāzē JSTOR, tādējādi aktualizējot plašo satura un zinātnes klātesamību arhīvā. Publikācija par Eprehta, kurš tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem Āfrikas seksualitātes vēstures pētniekiem pasaulē, atklāto tapusi šī gada jūlijā. Kanādiešu pētnieka raksts pilnā apmērā pieejams šeit.
Viņš precizē, ka jau 16. gadsimtā eiropieši Āfrikas vīriešu homoseksuālās attiecības fiksējuši, pārsvarā izmantojot šausminošus tekstus. Piemēram, britu ceļotājs Endrū Betels savos pierakstos norādījis, ka mūsdienu Angolas teritorijā dzīvojošie karotāji savā dzīvesveidā bijuši mežonīgi, "to rindās bijuši arī vīri sieviešu drānās, kas turēti sievu vidū".
Lai gan zinātnieks Betela aprakstīto aicina uztvert ar piesardzību, viņš norāda, ka liecības par viendzimuma seksuālajām attiecībām Āfrikā vēl krietni pirms 20. gadsimta nav retums. Taču, kā noskaidrojis pētnieks, kad 19. un 20. gadsimta sākumā antropologi devās uz Āfriku, viņi ārkārtīgi reti šo informāciju fiksējuši. Viņa ieskatā, kā minēts publikācijā, tas liecina par tā laika Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieku uzskatiem par seksuālajām attiecībām, dzimumu un rasi. Tolaik šie pētnieki, kā viņš norāda, homoseksuālas attiecības galvenokārt uzlūkoja kā pagrimušu civilizāciju pazīmi, piemēram, kā Romas impērijas norieta gadījumā. Taču šajā reizē tie ar viendzimuma attiecībām sastapās nevis kādā bojā ejai tuvu stāvošā sabiedrībā, bet gan Āfrikas vīriešu dabiskajā vidē.
Nereti, kā norāda Eprehts, tā laika pētnieki par to nemaz nejautāja saviem vietējiem gidiem un informatoriem, bet tā vietā atstāja nepilnīgu informāciju, norādot, ka daudzu Āfrikas cilšu sieviešu un vīriešu sociālo un dzimuma attiecību dēļ vīriešiem sievietes bijušas viegli pieejamas un tieši tāpēc homoseksualitāte neesot novērojama.
Viņš gan raksta, ka tad, kad šīs attiecības kļuvis gluži neiespējami ignorēt, rietumvalstu pētnieki to sākuši skaidrot ar kādas trešās puses ietekmi. Kādā no piemēriem bagandiešu (cilts mūsdienu Ugandas teritorijā – aut. piez.) karaļa Muangas biseksualitāti pētnieki skaidroja ar izvirtušo arābu padomnieku ietekmi.
Tāpat Eprehts uzsver, ka vairāki Eiropas akadēmiķi apzināti centās neskart tādus tematus, kas koloniālās impērijas teritorijās notiekošo, viņuprāt, varētu parādīt ne tajā labākajā gaismā. Piemēram, kā viņš iezīmē, Dienvidāfrikas vīrieši, kas pameta savas mājas, lai strādātu raktuvēs, darbavietā regulāri piekopa "raktuvju laulību". Lai gan tas bija vispārzināms fakts, tas, pētnieku ieskatā, neglaimotu raktuvju īpašniekiem un koloniju pārvaldei: "Kāda civilizācijas misija tā īsti ir, ja tā atbalsta "nedabisku" un "pretīgu" uzvedību to cilvēku starpā, kurus tiem (kolonizatoriem – aut. piez.) būtu vajadzējis pasargāt?" tā laika domāšanu apraksta vēsturnieks.
Pagājušā gadsimta 70. gados, kā norāda Eprehts, daudzi Eiropas un Ziemeļamerikas pētnieki beidzot sāka atzīt, ka sieviešu un vīriešu viendzimuma attiecības Subsahāras Āfrikā ir dzīves sastāvdaļa. Viņš norāda, ka tas sakrīt ar dekolonizāciju, kā arī arvien pieaugošo rietumvalstu atvērtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
