Maskavā pie Krievijas Augstākās tiesas nama policija trešdien aizturējusi vairāk nekā 50 cilvēkus, kas ieradušies atbalstīt sēdes dalībniekus lietā pret četriem Krimas tatāriem, kuri notiesāti par sacelšanās plānošanu.
Par aizturēšanu vietni "MBH Media" informēja Krimas tatāru advokāte Aleksandra Kriļenkova.
"Aizturēti apmēram 55 cilvēki, precīzs skaits nav zināms. Divi autobusi - vienā 28 cilvēki, otrā apmēram 27 cilvēki," viņa stāstīja, norādot, ka vismaz viens autobuss dosies uz aizturēšanas izolatoru.
"Cilvēki atbrauca no Krimas atbalstīt tiesājamos. Aizturēja visus, izņemot žurnālistus. Kopumā atbrauca ap simt cilvēku. Tie, kas vēlējās, iegāja tiesas zālē - radinieki, vairāki atbalsta grupu pārstāvji, žurnālisti," klāstīja advokāte.
Jau vēstīts, ka Krievijas policija trešdien Maskavas Sarkanajā laukumā aizturējai septiņus Krimas tatārus, kuri protestēja pret šīs etniskās grupas vajāšanu Melnās jūras pussalā. Viņiem visiem izrakstīts protokols par akcijas norises noteikumu pārkāpumu, un visi aizturētie pēc tam atbrīvoti.
Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien izskata apelācijas prasību par pērn decembrī četriem Krimas tatāriem piespriestajiem no deviņiem līdz 17 gadiem ilgajiem cietumsodiem par piederību organizācijai "Hizb ut-Tahrir" un vardarbīgas sacelšanās plānošanu.
Par saistību ar "Hizb ut-Tahrir" Krievija ir aizturējusi vismaz 276 cilvēkus Krimā un Krievijas reģionos ar plašām musulmaņu kopienām, liecina tiesību aizstāvības grupas "Memoriāls" dati. Dažiem no aizturētajiem piespriests maksimālais cietumsods - 24 gadi.
Krimas tatāru masveida deportācijas sākās 1944. gada 18. maijā. No Krimas uz Vidusāziju toreiz tika izsūtīti vairāk nekā 230 000 cilvēku - gandrīz visi Krimas tatāri, kas tobrīd dzīvoja pussalā. Teju puse Krimas tatāru, kas tika izvesti uz Uzbekistānu, nomira bada nāvē vai no slimībām, bet tiem, kuri palika dzīvi, Krimā tika atļauts atgriezties tikai pēc tam, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktā pārbūve.
Kad Krievija pirms pieciem gadiem anektēja Krimu, tur tika aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas - Medžlisa - un viņu telekanāla darbība, aizturēti un ieslodzīti simtiem aktīvistu, bet Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - tika aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties arī Krievijas okupētajā Krimā.
Vajāšanu un represiju dēļ vairāk nekā 10 000 Krimas tatāru, kuru vairākums ir musulmaņi, bijuši spiesti pamest mājas un pārcelties uz kontinentālo Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
