ASV plāno 42 miljonus dolāru, kas bija paredzēti attīstības palīdzības finansēšanai Gvatemalā un Hondurasā, novirzīt Venecuēlas opozīcijai, teikts ASV starptautiskās palīdzības aģentūras USAID iekšējā dokumentā, kas nonācis laikraksta "Los Angeles Times" un citu mediju rīcībā.
Šāds lēmums pieņemts dažus mēnešus pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas paziņojuma, ka tā pārtrauks palīdzības sniegšanu Gvatemalai, Hondurasai un Salvadorai - trim valstīm, no kurām nelegālie imigranti pēdējā laikā lielā skaitā cenšas iekļūt ASV.
Tramps vaino šīs trīs Centrālamerikas valstis, ka tās nedara pietiekami daudz, lai apturētu savu pilsoņu migrāciju uz ASV.
Finanšu novirzīšana ir nepieciešama "neparedzētu notikumu un ārkārtēju apstākļu dēļ", teikts USAID dokumentā.
Venecuēlas politiskā krīze ir "nozīmīgs ASV nacionālo interešu notikums", kam nepieciešama finanšu novirzīšana, teikts dokumentā.
Daļa naudas tiks piešķita tiešā veidā Venecuēlas opozīcijas līderim Huanam Gvaido (attēlā), kuru ASV atzinušas par leģitīmu Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Finansējums segs "pagaidu valdības darbinieku algas vai stipendijas, ar darbu saistīto ceļojumu un citus izdevumus, kas ir nepieciešami, lai pilnībā nodrošinātu caurskatāmu finanšu vadības sistēmu un citas aktivitātes, kas ir vajadzīgas demokrātiskai pārejai".
Divi miljoni dolāru tiks atvēlēti Gvaido atbalstītāju diplomātiskajām aktivitātēm, opozicionāriem turpinot sarunas ar prezidenta Nikolasa Maduro režīmu, savukārt 7,5 miljoni tiks atvēlēti neatkarīgo mediju atbalstam, lai venecuēliešus nodrošinātu ar "neangažētiem un nefiltrētiem ziņu un informācijas avotiem", teikts dokumentā.
Finanses tiks atvēlētas arī cilvēktiesību aktīvistu organizāciju, kā arī vēlēšanu novērošanas sistēmas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
Venecuēlā turpinās konfrontācija starp kreisi noskaņoto prezidentu Maduro un Nacionālas asamblejas spīkeru Gvaido, kas janvārī sevi pasludināja par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju un kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.
30. aprīlī Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, taču neguva bruņoto spēku atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
