Jaunā Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere nākusi klajā ar aicinājumu valdībai līdz 2024.gadam palielināt militāros izdevumus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko paredz NATO nospraustie mērķi.
Krampa-Karenbauere, kas pērn nomainīja kancleri Angelu Merkeli kristīgo demokrātu (CDU) līdera amatā, intervijā, kas publicēta laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" svētdienas numurā, norādījusi, ka valdība šo mērķi centīsies sasniegt, taču tas nenotiks "vienas nakts laikā".
Ņemot vērā ekonomikas neprognozējamību un nodokļu ieņēmumu krišanos Vācijas valdība samazinājusi 2020.gada budžetu, un tas attiecīgi mazina izredzes, ka aizsardzības izdevumi sasniegs divus procentus no IKP, par ko NATO dalībvalstis vienojās vēl 2014. gadā.
Tomēr Krampa-Karenbauere uzsvērusi, ka Vācijai "patiesi jādodas šajā virzienā". Viņa piebildusi, ka ministra un partijas līdera statusā šo priekšlikumu iesniegs kabinetam un koalīcijas komitejai.
Tikmēr konservatīvo koalīcijas partneru sociāldemokrātu (SPD) priekšsēža vietas izpildītājs Torstens Šēfers-Gimbels intervijā mediju grupas "Madsack" ziņu redakcijai, kas publicēta grupas laikrakstos pirmdien, paziņojis, ka aizsardzības ministre īsteno bruņošanās politiku saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmēm. Šēfers-Gimbels piebildis, ka koalīcijas partijas jau vienojušās par budžetu, tostarp arī par Bundesvēra tēriņiem, un tas nozīmē, ka šis jautājums līdz turpmākajam ir slēgts.
Arī SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils sarunā ar mediju grupas "Funke" ziņu redakciju uzsvēris, ka sociāldemokrāti neļaus Trampam diktēt Vācijas aizsardzības izdevumu apjomu.
Arī "zaļie", kas saskaņā ar aptaujām kļuvuši par Vācijas populārāko partiju, ļāvuši noprast, ka neatbalstīs Krampas-Karenbaueres ieceres.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
