Naftas cenas pasaulē pirmdien strauji pieaug pēc tam, kad Irāna Persijas līcī sagrāba britu tankkuģi, un Lībijas nolēma apturēt jēlnaftas iekraušanu, kas veicināja bažas par piegādēm un iespējamu konfliktu naftas resursiem bagātajos Tuvajos Austrumos.
Tirgu satricināja Lībijas lēmums apturēt naftas iekraušanu nozīmīgā terminālī saistībā ar liela cauruļvada slēgšanu.
Lībijas "National Oil Company" pavēstījusi, ka sestdien apturēja jēlnaftas iekraušanu nozīmīgā valdības kontrolētā ostas terminālī. Kompānija paziņoja par nepārvaramas varas apstākļiem pēc tam, kad "nelikumīga cauruļvada vārsta slēgšanas dēļ" tā apturēja sava galvenā naftas lauka "Sharara" darbību. Cauruļvads savieno naftas lauku ar termināli Zavijas ostā Vidusjūras piekrastē.
Atradnēs "Sharara" dienā iegūst ap 290 tūkstošiem barelu jēlnaftas. To kontrolē maršalam Halifam Haftaram un viņa Lībijas Nacionālajai armijai (ANL) lojāli spēki. Tomēr viņam lojālie spēki nekontrolē teritoriju visa cauruļvada garumā un daļa atrodas arī starptautiski atzītajai Tripoles valdībai lojālu spēku kontrolē.
Kompānija paziņoja, ka sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas atbildīgs par cauruļvada vārsta aizvēršanu, bet tās inženieri cenšas atjaunot tā darbību.
Nepārvaramas varas apstākļi juridiski atbrīvo kompāniju no saistību izpildes, jo ir radušies ārpus tās kontroles esoši šķēršļi.
Naftas cenu pieaugumu bremzēja pieprasījuma nestabilitāte, kas saistīta ar vājajām pasaules ekonomikas prognozēm.
Pirmdienas rīta tirdzniecības sesijā "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 63,72 dolāriem par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,6% līdz 56,5 dolāriem par barelu.