Jordānijas karalis maina partnerus – saudarābus un ASV izkonkurē citi  (44)

Jordānijas karaļa Abdulla II Hašimīta vadītās valsts attiecības ar kaimiņos esošajām Saūda Arābiju un Izraēlu, kā arī ASV pasliktinājās jau pirms kāda laika, kad tā atteicās atbalstīt Donalda Trampa administrācijas veidoto "miera plānu" palestīniešu jautājuma risināšanai, kuru kritizē paši palestīnieši, kā arī atteica dalību saudarābu vadītajā koalīcijā pret Jemenas hutu nemierniekiem.

Turklāt karalis pēdējos mēnešos pastiprinājis diplomātiskos kontaktus ar Turciju un Kataru un pat ievadītas sarunas ar Irānu, vēsta portāls. "Mūsu attiecības ir atkarīgas no mūsu interesēm. Jordānijai nav konflikta ar Kataru, Turciju vai pat Irānu. Attālums starp mums ir atkarīgs no labuma, ko mums tas dod," medijam skaidrojis kāds valdībai tuvu stāvošs avots.

Jordānijai nav bagātīgu dabas resursu, pat aramzemes platības un ūdens resursi ir ierobežoti, un tā pamatā balstās uz zināšanu ekonomiku, bet vairumu izejvielu, tostarp dabasgāzi, kas nodrošina valsti ar enerģiju, importē. Turklāt tās ekonomiku tieši ietekmē reģionālā nestabilitāte, piemēram, Arābu pavasaris, lai gan tas valsts iekšpolitisko sistēmu nesagrāva pretēji tam, kā notika citās reģiona valstīs, faktiski apturēja ekonomisko izaugsmi.

Līdz pat 2003. gadam, kad ASV iebruka Irākā, Jordānija vairumu tai nepieciešamās dabasgāzes un naftu importēja no tās. Kopš tā laika Jordānija kļuvusi vienu no reģiona zināšanu un ražošanas centriem piesaistot bagāto Līča valstu un ASV investīcijas. Tomēr kopš 2011. gada, kas uzliesmoja Arābu pavasaris, ekonomika piedzīvojusi stabilu lejupslīdi, un papildus spiedienu rada vērienīgs bēgļu pieplūdums no kaimiņos esošās Sīrijas.

2011. gadā tā saņēma starptautisko palīdzību 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā, bet vēlāk četras Līča valstis – Saūda Arābija, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti un Kuveita vienojās sniegt Jordānijai palīdzību 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā katra. Lielais finanšu pieplūdums tika skaidrots ar reģiona valstu centieniem novērst nestabilitāti arī Jordānijā, kas tobrīd arī izdevās. Tomēr pērn, protestējot pret ienākumu nodokļa pacelšanu, ielās izgāja lielākie protestētāju pūļi kopš 2011. gada un Līča valstis atkārtoti vienojās Jordānijai sniegt papildu palīdzību 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tas, kā arī dažādi taupības pasākumi gan nav pietiekami ekonomikas lejupslīdes un inflācijas pieauguma apturēšanai, lēš "Albawaba". Protesti ekonomiskās pasliktināšanās dēļ kļuvuši tikai biežāki, turklāt zemo naftas cenu dēļ saskaroties ar ekonomiskām problēmām, Saūda Arābija pati šobrīd apturējusi palīdzības programmas kaimiņvalstij un līdzīgas politiskās sistēmas glābšanas operācijas varētu arī vairs nesekot.

Pieaugot protestu apmēriem, pieņēmušies spēkā arī aicinājumi mainīt režīmu un pat mazināt karaļa pilnvaras. Turklāt protestu politiskajam atbalstam pievienojušies arī līdzšinēji spēcīgākais Abdulla II Hašimīta režīma balsts – cilšu līderi, kuru liela daļa ir atvaļināti ierēdņi un armijas virsnieki. Viņi, kā arī musulmaņu aktīvisti un kreisā flanga politiķi nodibinājuši "Nacionālo sekošanas komiteju". Tā ir uz reformām aicinoša koalīcija, kura atbalstu gūst iestājoties pret augošo korupciju un taupības režīmu, kas "valsti nolicis uz ceļiem", atzīmē "The Arab Weekly".

Opozīcijā esošā politiskā koalīcija aicinājusi karali uz dialogu, tomēr pēdējo mēnešu īstenotā starptautisko attiecību kursa maiņa liecina, ka karalis Abdulls II meklē citus krīzes risinājumus. Piemēram, Kataras palīdzības plāns līdzās investīcijām ietver arī darba nodrošināšanu aptuveni 10 000 jordāniešu speciālistu Līča valsts galvaspilsētā Dohā, raksta "Al Jazeera".