Ķīna aizsardzības prioritāšu priekšgalā izvirza suverenitātes aizsardzību, tostarp pretošanos Taivānas neatkarības centieniem un šī procesa kontrolēšanu, norādīts trešdien publicētajā Ķīnas aizsardzības ziņojumā. Tādējādi Ķīna faktiski paziņojusi, ka aktualizē neatkarīgās, taču ANO neatzītās Taivānas suverenitātes apstrīdēšanu.
Ķīnas aizsardzības ziņojums ir jaunākais aizsardzības politikas dokuments kopš 2015. gadā publicēts iepriekšējais. "Apņēmīga Ķīnas suverenitātes, drošības un attīstības interešu sargāšana jaunajā ērā ir fundamentāls Ķīnas aizsardzības mērķis," norādīts Ķīnas aizsardzības ziņojumā.
Ziņojums "Ķīnas nacionālā aizsardzība jaunajā ērā" atzīmē vairākas prioritātes. "Delfi" tās norāda to sākotnējā secībā un saglabājot oriģinālo pēdiņu lietojumu (pēc Ķīnas medija "Global Times"):
- atturēt un pretoties agresijai;
- aizsargāt nacionāli politisko drošību, tautas drošību un sociālo stabilitāti;
- pretoties un kontrolēt "Taivānas neatkarību";
- apkarot tādu separātisma kustību atbalstītājus kā "Tibetas neatkarība", kā arī [tos, kas iestājas par] "Austrumu Turkistānas" izveidi;
- aizsargāt nacionālo suverenitāti, vienotību, teritoriālo integritāti un drošību;
- aizsargāt Ķīnas tiesības un intereses jūrās;
- aizsargāt Ķīnas drošības intereses kosmosā, elektromagnētiskajā laukā un kibertelpā;
- aizsargāt Ķīnas intereses ārvalstīs;
- atbalstīt ilgtspējīgu valsts izaugsmi.
Preses konferencē par ziņojumu Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Vu Kians norādījis, ka Taivānas dēļ Ķīna varētu pat doties karā, vēsta "Vice". "Ja būs cilvēki, kuri uzdrošināsies atdalīt Taivānu no valsts, Ķīnas armija būs gatava doties karā, lai stabili aizsargātu nacionālo suverenitāti, vienotību un teritoriālo integritāti," viņš skaidrojis.
Ķīna jau izsenis apgalvo, ka Taivāna ir tās daļa – separātiskais reģions –, un pēdējos gados aizvien aktīvāk uzstāj uz tā dēvētās "vienas Ķīnas" politiku. Tā ar ekonomiskām svirām aizvien aktīvāk pārvilina pēdējās Taivānas suverenitātes atzinējus, lai tie diplomātiskās attiecības veido ar Pekinu, ne Taipeju. Ķīnas politiskie līderi arī aizvien biežāk izteikušies, ka vērsīsies pret Taivānas separātismu.
Vēl šī gada sākumā prezidents Sji Dzjiņpins aicināja panākt saprašanos par Ķīnas un Taivānas apvienošanos, uzsverot, ka neviens nevar apturēt virzību uz to. Sji pat nodēvēja Taivānas neatkarību par strupceļu. Sji pat solīja, ka apvienošanās ietvaros tiktu respektēta taivāniešu sociālā sistēma un dzīvesveids un garantētas viņu īpašumtiesības, ticības brīvība un citas tiesības.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
