Ķīna trešdien brīdinājusi, ka tās armija var tikt izvietota Honkongā, ja pilsētas varasiestādes pieprasīs atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanai pēc nedēļām ilgajiem protestiem.
Svētdien Honkongā notika kārtējie protesti pret Ķīnas ietekmi. Policija izmantoja asaru gāzi un gumijas lodes protestētāju izklīdināšanai, bet vienā no Honkongas dzelzceļa stacijām protestētājiem uzbruka grupa agresīvu cilvēku, iespējams, Ķīnas valdības atbalstītāji. Viņi piekāva vairākus protestētājus, kā arī žurnālistus, kas filmēja notiekošo. Šajā uzbrukumā cieta vismaz 45 cilvēki. Incidents raisījis bažas, ka Pekina slepus organizē šādus uzbrukumus, lai aizstāvētu savas intereses Honkongā.
Lai gan Honkonga ir Ķīnas daļa, tai ir īpašā administratīvā rajona statuss ar plašu autonomiju, atšķirīgu tieslietu sistēmu un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un minētais likumprojekts tiek atcelts pavisam. Demonstrācijās arī izskanējusi prasība pēc vispārējām vēlēšanu tiesībām.
Pekina nodēvējusi šos protestus par "ekstrēmu pretlikumīgu vardarbību", bet līdz šim atstājusi situācijas risināšanu Honkongas valdības ziņā.
Ķīnas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis preses konferencē Pekinā paziņoja, ka ministrija uzmanīgi seko līdzi situācijai Honkongā.
Jautāts, kā ministrija risinās situāciju, viņš norādīja, ka Honkongas garnizona likuma 14. pantā ir konkrēti nosacījumi, bet plašāk nepaskaidroja.
Saskaņā ar šo pantu Honkongas varasiestādes nepieciešamības gadījumā var lūgt centrālajai valdībai palīdzību no garnizona "sabiedriskās kārtības uzturēšanai" un katastrofu gadījumos.
Šī ir pirmā reize, kad Pekina publiski pieminējusi iespējamību, ka Honkongā varētu tikt izvietota Ķīnas armija, lai tiktu galā ar protestiem.
Ķīnas armijai ir garnizons Honkongā kopš Honkonga, kas agrāk bija Lielbritānijas kolonija, 1997. gadā tika iekļauta Ķīnas sastāvā, taču garnizona karavīri parasti neliek par sevi manīt un sabiedrībā reti redzami formas tērpos.
Svētdien protestētāji apmētāja Ķīnas valdības pārstāvniecību ar olām un apzīmēja ar grafiti un sabojāja nacionālo emblēmu.
Ķīnas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis norādīja, ka dažu radikālo protestētāju darbības izaicina centrālās valdības autoritāti un riskē pārkāpt "vienas valsts, divu sistēmu" principu.
Viņš uzsvēra, ka tas netiks paciests.
Honkongas valdība otrdien noraidīja internetā izplatījušās ziņas, ka Ķīnas armijai uzdots apsargāt birojus, kas saistīti ar Pekinu, tostarp protestos cietušo biroju.
Jūlija sākumā ar armiju saistīts laikraksts Ķīnā ziņoja, ka garnizons Honkongā veicis militārās mācības, ko eksperti raksturoja kā brīdinājumu Pekinas kritiķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
