ASV lūgušas Vāciju pievienoties Francijai un Lielbritānijai, lai uzturētu drošību Hormuza šaurumā un cīnītos pret Irānas agresiju, paziņojusi ASV vēstniecība Berlīnē.
Lielbritānija pagājušajā nedēļā deva rīkojumu savai karaflotei pavadīt britu kuģus cauri Hormuza šaurumam, reaģējot uz britu tankkuģa "Stena Impero" sagrābšanu.
Irānas Revolucionārā gvarde 19. jūlijā Hormuza šaurumā sagrāba "Stena Impero" ar 23 apkalpes locekļiem, tostarp vienu Latvijas valstspiederīgo.
Teherāna apgalvoja, ka kuģis sadūries ar Irānas zvejas kuģi un pēc tam izslēdzis savus raidītājus un nav atbildējis uz zvejas kuģa palīgā saucienu. Irāna arī apgalvoja, ka "Stena Impero" kuģojis pa Hormuza šaurumu nepareizā braukšanas virzienā. Londona uzskata šos apgalvojumus par nepatiesiem un pieprasījusi kuģi atbrīvot.
"Stena Impero" sagrābšana notika dažas stundas pēc tam, kad Lielbritānijas aizjūras teritorijas Gibraltāra varasiestādes paziņoja, ka par 30 dienām pagarinās Irānas tankkuģa "Grace 1" arestu. Kuģi, kam ir Panamas karogs, britu jūras spēki aizturēja 4. jūlijā saistībā ar aizdomām par Eiropas Savienības sankciju pret Sīriju pārkāpumu.
"Mēs esam oficiāli lūguši Vāciju pievienoties Francijai un Lielbritānijai, lai garantētu drošību Hormuza šaurumā un cīnītos pret Irānas agresiju," paziņoja ASV vēstniecība Berlīnē.
"Vācijas valdības locekļi skaidri izteikušies, ka kuģošanas brīvība būtu jāaizsargā (..). Mūsu jautājums ir, kurš to aizsargās?" piebilda vēstniecības preses pārstāve.
Spriedze ASV un Irānas starpā pieauga pēc Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmuma pagājušajā gadā izstāties no Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunot sankcijas pret Irānu.
ASV un Saūda Arābija apsūdzējušas Irānu vairākos uzbrukumos tankkuģiem Persijas līcī jūnijā, ko Irāna noliedz.
Irāna jūnijā notrieca ASV armijas bezpilota lidaparātu. Tramps pēc tam paziņoja, ka pēdējā mirklī izlēmis neveikt atbildes gaisa uzlidojumus, jo bojāgājušo skaits būtu pārāk liels.
Berlīne līdz šim nav atbalstījusi Trampa stratēģiju izdarīt maksimālu spiedienu uz Irānu, un Vācijā daudzi politiķi bažījas, ka jebkura jūras spēku misija, sevišķi ASV vadībā, var paaugstināt konflikta risku un ievilkt Eiropas lielvaras karā.
Lielbritānija pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem izveidot Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī, bet vēlāk ierosināja, ka misijā būtu jāpiedalās arī ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
