Šajā nedēļas nogalē musulmaņi visā pasaulē sāks atzīmēt Upurēšanas svētkus. Kaujamo lopiņu pievedums manāms arī kara plosītās Jemenas galvaspilsētas Sanas tirgus plačos, liecina aģentūras EPA fotogrāfa noķertie kadri.
Upurēšanas svētki simboliski noslēdz svētceļojumu uz Meku jeb hadža mēnesi. Katram musulmanim, ja viņa rocība to ļauj, vismaz reizi dzīvē ir jāapmeklē šī islāmā vissvētākā pilsēta, un ierasti tas notiek tieši šajā mēnesī.
Svētku tradīcija balstās jūdu Talmudā, kristiešu Bībelē un musulmaņu Korānā aprakstītā leģendā, kurā Dievs Ābramu (arī Ābrahāmu vai Ībrahimu) aicina upurēt viņam pašu dārgāko – savu dēlu –, tā apliecinot savu ticību. Ābrams par spīti Sātana centieniem viņu apturēt to nolemj darīt. Tomēr, kad jau viņš grasās nokaut dēlu, Dievs (vai viņa sūtīts eņģelis) viņu attur, bet vietā nokaušanai atsūta aunu.
Konkrētas svētku dienas dažādās valstīs atšķiras, tomēr galvenā tradīcija, kā liecina nosaukums, paredz nokaut liellopu, kamieli, aitu vai kazu atkarībā no rocības un pieejamības, lai lopiņa gaļā dalītos gan ar tuviniekiem, gan trūcīgajiem. Šogad Upurēšanas svētki dažādās valstīs tiek svinēti no svētdienas, 11. augusta, līdz ceturtdienai, 15. augustam.
Upurēšanas svētku dienas daudzās valstīs ir brīvdienas. Cilvēki tajās dodas uz savām dzimtajām pilsētām un pavada laiku kopā ar radiem un draugiem. Šie svētki, neskatoties uz aktīvo karadarbību tiks atzīmēti arī šiītu hutu kaujinieku kontrolētajā Jemenas galvaspilsētā Sanā, kurā par ikdienu kļuvuši Saūda Arābijas vadītās starptautiskās koalīcijas uzlidojumi.
Iepriekšējos gados Upurēšanas svētku laikā Sanā notikuši arī vairāki uzbrukumi, dažādu pušu karotājiem izmantojot cilvēku pulcēšanos, lai nodarītu pēc iespējas lielāku postu.
Nesen publicēts ANO Attīstības programmas (UNDP) pasūtīts ziņojums vēstīja, ka piecus gadus ilgušajā karadarbībā starp šiītu hutiešu nemierniekiem un prezidentam Abdrabuham Mansūram Hadi lojālo armiju, tostarp viņu atbalstošajiem Saūda Arābijas vadītās koalīcijas spēkiem, atsviedis atpakaļ Jemenas attīstību par vismaz 20 gadiem
Irānas atbalstītie "Houthi" kustības dalībnieki, vienkāršoti dēvēti par hutiem, pieder šiītu islāma atzaram zaidismam. Viņi kopš 2004. gada periodiski rīkoja nemierus, cenšoties iegūt lielāku autonomiju ziemeļu provincei Saadai. Oponenti norāda, ka hutu mērķis ir atjaunot zaidistu imamātu, kas Jemenas ziemeļos pastāvēja 1000 gadus līdz 1962. gadam.
Kontroli pār provinci viņi faktiski ieguva un nostiprināja 2011. gadā, kad Arābu pavasara iedvesmoti Jemenas iedzīvotāji gāza ilggadējo līderi Ali Abdullu Salehu. Savukārt kopš 2014. gada huti iesaistījās bruņotās kaujās ar centrālo valdību, to atbalstošajiem sunnītu grupējumiem, kā arī "Al Qaeda" Arābijas pussalas atzara kaujiniekiem.
Kopš 2015. gada valdības pusē karā iesaistījās Saūda Arābijas vadītā starptautiskā koalīcija. Tajā līdzās saudarābiem ietilpst Apvienoto Arābu Emirātu, Sudānas, Bahreinas, Kuveitas, Ēģiptes, Kataras, Jordānijas, Marokas un Senegālas spēki, kā arī atbalsta ASV un Lielbritānija. Savukārt par hutu nemiernieku lielāko atbalstu tiek uzskatīta Irāna, un nereti izskanējis, ka Jemenas karš faktiski ir Saūda Arābijas un Irānas vests karš ārpus savas teritorijas.
Jau pirms aptuveni diviem gadiem Pasaules veselības organizācija (WHO) pirmoreiz lēsa, ka bruņotajā konfliktā Jemenā kopš Saūda Arābijas un tās sabiedroto iesaistīšanās nogalināti vairāk nekā 10 000 cilvēku. Ņemot vērā ierobežoto starptautisko organizāciju darbību Jemenā, precīza uzskaite nenotiek.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
