Igaunija neatzīs Okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem dalītās Krievijas pases  (98)

Kā norādījis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz aprīlī parakstīto Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu, kas paredz Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem piešķirt Krievijas pilsonību atvieglotā kārtībā.

Pēc ministra teiktā, šis Maskavas solis uzskatāms par vēl vienu mēģinājumu graut Ukrainas suverenitāti un uzturēt Ukrainas austrumos pašreizējo nestabilo drošības situāciju. "Tas ir pilnīgā pretrunā ar Minskas nolīgumiem, un šodien pieņemtais Igaunijas lēmums atspoguļo mūsu principiālo nosodījumu šādiem Krievijas centieniem," viņš uzsvēris.

Maijā Reinsalu Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedē aicināja ES vienoti un noteikti iestāties par Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti un norādīja, ka Krievijas provokatīvais lēmums par atvieglotu kārtību, kādā Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem var tikt piešķirta Krievijas pilsonība, nepārprotami liecina par Maskavas nevēlēšanos pildīt Minskas nolīgumus.

20. jūnijā Eiropadome izteica nopietnas bažas saistībā ar Krievijas darbībām Ukrainā un pauda gatavību izskatīt jautājumu par minēto Krievijas pasu neatzīšanu. "Esmu pārliecināts, ka šādus lēmumus pieņems arī citas ES valstis un visa starptautiskā kopiena," pirmdien norādījis Reinsalu. "Mūsu pienākums ir turpināt atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību."

Iepriekš Igaunija jau pieņēmusi lēmumu neatzīt Krievijas Federācijas pases, kas izdotas Krimas un Sevastopoles iedzīvotājiem pēc 2014.gada 18. marta, ja šo pasu īpašnieki līdz tam nav bijuši Krievijas pilsoņi.

Igaunija līdz ar daudzām citām ES dalībvalstīm vērsusies pie Eiropas Komisijas, uzsverot, ka šai jautājumā ir svarīgi izstrādāt visai Eiropas Savienībai kopīgas vadlīnijas. Jaunais lēmums balstīts uz jūlijā izvirzītajiem priekšlikumiem. Jautājums par pasu neatzīšanu ir katras ES dalībvalsts kompetencē.