Policija pielietojusi asaru gāzi pret protestētājiem trīs Honkongas rajonos.
Policija ziņoja, ka vienā no rajoniem protestētāji apmētājuši policistus ar ķieģeļiem un ignorējuši rīkojumu izklīst, tādēļ izmantota asaru gāze.
Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
"Mēs ceram, ka pasaule zina, ka Honkonga vairs nav tāda, kāda tā bija. Ķīna dara arvien vairāk un vairāk, lai apspiestu Honkongu, tās cilvēkus un organizācijas," sacīja viena no protestētājām.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas reakciju uz demonstrācijām un tiek atbrīvoti protestos iepriekš aizturētie cilvēki.
Ķīnas centrālā valdība sākotnēji klusēja par protestiem Honkongā, bet pēdējās nedēļās izteikusi vairākus brīdinājumus, aicinot Honkongu nenovērtēt par zemu "centrālās valdības milzīgo spēku".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
