Jaunzēlande pēc rasista īstenotā asiņainā uzbrukuma divām Kraistčērčas mošejām šā gada martā, kurā tika nogalināts 51 cilvēks, strauji pieņēma un ieviesa likumdošanas izmaiņas attiecībā uz ieroču iegādāšanos un nēsāšanu, tostarp uzsāka vērienīgu ieroču atpirkšanas programmu.
Kopš atpirkšanas programmas uzsākšanas pirms nedaudz vairāk nekā mēneša Jaunzēlandes iedzīvotāji brīvprātīgi nodevuši jau vairāk nekā 11 500 šaujamieroču, vēsta "Vice". Valdība piedāvā ieroču īpašniekiem tos atpirkt par 95% no to tirgus vērtības.
Vēl ap 1200 ieroču valsts ieguvusi, piedāvājot vienreizēju iespēju nelicenzētu ieroču lietotājiem tos nodot tiesībsargājošajām iestādēm apmaiņā pret soda atcelšanu par tādu turēšanu. Ieročus pat iespējams nodot anonīmi.
"Esam ļoti priecīgi par Jaunzēlandes valdības iesaisti un reakciju uz notiekošo, un sagaidām, ka tuvākajos mēnešos programmas ietvaros ieroču atdošanas programmā iesaistīsies vēl daudz cilvēku," oficiālā paziņojumā pauduši valsts policijas pārstāvji.
Jauni likumdošanas ierosinājumi tika pieņemti vien desmit dienas pēc šaušanas, privātpersonām aizliedzot turēt pusautomātiskos un automātiskos ieročus, kā arī dažādas ierīces, kas paredzētas ieroču šaušanas ātruma palielināšanai. Aizliegums stāsies spēkā šī gada 20. decembrī, bet līdz tam iedzīvotājiem dota iespēja ieročus nodot, turklāt atgūt par tiem iztērētos līdzekļus. Tūlītēji arī tika atvēlēti 150 miljoni Jaunzēlandes dolāru (aptuveni 86 miljoni eiro) ieroču atpirkšanas programmai.
"Esmu pārliecināta, ka lielais vairums legālo ieroču turētāju Jaunzēlandē saprot, ka tas tiek darīts nacionālo interešu vārdā un palīdzēs šīs pārmaiņas īstenot," vēl martā teica Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārdena. "Vice" atzīmē, ka, lai gan atpirkšanas programma vērtējama kā veiksmīga, aptuveni 16 000 ieroču īpašnieki parakstījuši petīciju, iebilstot pret ieroču aizliegšanu, norādot, ka valdība ir rīkojusies pārāk ātri un nepārdomāti.
Pēc 20. decembra pusautomātisko un automātisko ieroču turēšana varēs tikt sodīta ar līdz pat piecus gadus ilgu cietumsodu. Valstī privātpersonu īpašumā esošie ieroči nav jāreģistrē, un policija lēš, ka kopumā iedzīvotājiem varētu būt no 1,2 līdz 1,5 miljonam šaujamieroču, no kuriem vairums nebūs aizliegti arī turpmāk.
Jaunzēlande tādējādi seko Austrālijas piemēram, kurā 2003. gadā tika atpirkti vairāk nekā 720 000 ieroči. Arī tajā likumdošana (tiesa, daudz ilgākā laika periodā) tika mainīta pēc masu slaktiņa, kad Austrālijas Tasmānijas salas Portārtūrā slepkava 1996. gada aprīlī nogalināja 35 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
