"Es ceru, ka Pekina klausīsies manī. Nevainojiet par situāciju Honkongā neeksistējošus ārējos spēkus. Nenoraidiet dialogu ar tautu. Un nekad neizdariet aplamus spriedumus, kas var novest pie vēsturiskas nožēlas," Cai sacīja žurnālistiem.
Dienu iepriekš Ķīnas Valsts padomes Taivānas lietu biroja pārstāve Ma Sjaoguana apsūdzēja Taivānas valdošo Demokrātiski progresīvo partiju (DPP), ka tai Honkongas protestos bijusi kaunpilna loma, kā arī pieprasīja, lai Taivāna beidz iejaukties Honkongas lietās.
Reaģējot uz Pekinas apsūdzībām DPP priekšsēdētājs Čo Dzjuntai trešdien sacīja, ka "DPP neko tādu [kā iejaukšanās Honkongā] nevar darīt un nedarīs".
Pirmdien Cai sacīja, ka konfrontācija Honkongā visā pasaulē raisa bažas demokrātijas un brīvības atbalstītāju vidū.
Savukārt DPP nāca klajā ar paziņojumu, norādot, ka Honkongā notiek asiņainas represijas bez tankiem.
Otrdien Taivānas valdība atkātoti pauda, ka piedāvās humāno atbalstu Honkongas iedzīvotājiem, kas lūgs patvērumu.
Protestus Honkongā, bijušajā britu kolonijā, kas Ķīnas sastāvā joprojām bauda zināmu autonomiju, sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!