Pilna mēroga karš pret Krieviju prasītu daudz upuru un radītu milzu postījumus, tāpēc tas nav risinājums Maskavas agresijas apturēšanai un Ukrainas teritoriju atbrīvošanai, intervijā portālam "Delfi" stāsta Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Kara apturēšana Donbasā ir viens no centrālajiem jaunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pirmsvēlēšanu solījumiem, bet kā tas ir izdarāms, ja karu nav izdevies izbeigt jau piecus gadus?
"Iespējams, prezidentam ir sava stratēģija un taktika, kā to īstenot. Varbūt Zelenskis mēģinās iegūt lielāku starptautiskās sabiedrības atbalstu, jo pilna mēroga karš ar Krieviju nav Ukrainas mērķis," augustā Rīgā notikušā intervijā atbild vēstnieks.
Kara gaita ir atkarīga no Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēlmes un vienīgais veids, kā mainīt viņa domas, ir starptautisks spiediens, viņš turpina.
"Manuprāt, labākais ceļš ir izdarīt spiedienu uz pašu Putinu, lai piespiestu viņu darboties starptautisko likumu ietvaros, respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti," domā Miščenko, norādot, ka situācija nevar tikt mainīta ar militāru spēku.
Lūgts precizēt, vai militārs risinājums konfliktam nav iespējams Krievijas un Ukrainas atšķirīgo spēku samēru dēļ, Miščenko atbild, ka ne tikai tāpēc.
"Mēs esam ļoti uzlabojuši savas militārās spējas. Tā ir pilnīgi cita situācija, ja salīdzinām mūsu armiju pirms 2014. gada un tagad, bet pat tas nedod mums iespēju teikt, ka esam gatavi karam. Neviens nav gatavs karam, jo karš nozīmē daudz bojāgājušo," paskaidro vēstnieks.
Zelenskis ir paziņojis, ka ciena katra ukraiņa dzīvību, un akcentējis, ka tāpēc viņš meklē miermīlīgu risinājumu.
Tas nenozīmē, ka Krievijai būs iespēja paturēt Donbasu un Krimu uz visiem laikiem, – tas nozīmē, ka prezidents atradīs risinājumu, kā apturēt Krieviju ar starptautisko likumu, organizāciju un struktūru starpniecību, Miščenko paskaidro.
"Mēs esam gatavi jebkuram Krievijas karavīru uzbrukumam, bet kopumā, kā jau teicu iepriekš, nav runa par karu un gatavību tam, jo tas ir ceļš uz nekurieni – mēs neesam gatavi zaudēt savus cilvēkus," rezumē Miščenko.
Vēstnieks akcentē, ka Ukrainas mērķis ir teritoriālās nedalāmības atjaunošana un, lai tas notiku, ir nepieciešama starptautiska fronte pret Krievijas Federācijas prezidenta Putina mēģinājumiem uzspiest starptautiskajai kopienai savu "jauno", bet pēc būtības padomju redzējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
