Par spīti stiprajam lietum un spēcīgajam vējam, Honkongas ielās svētdien izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, pieprasot pārtraukt centienus mazināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā teritorijā.
Protestētāji pulcējās Viktorijas parkā uz mītiņu, kura rīkošanai bija saņemta policijas atļauja. Tomēr, tā kā parkā visiem nepietika vietas, daudzi tūkstoši cilvēku devās gājienā pa pilsētas centra ielām. Iepriekš policija bija atteikusi atļauju ielu gājienam, kuru vēlējās rīkot mītiņa organizētāji Pilsoniskā cilvēktiesību fronte.
Lai gan šis gājiens notika bez atļaujas, atšķirībā no daudzām citām reizēm, kad policija izmantoja spēku nesankcionētu protesta akciju izklīdināšanai, šoreiz policisti neiejaucās.
Organizatori paziņoja, ka svētdienas protesta akcijā piedalījušies 1,7 miljoni cilvēku. Šīm aplēsēm nav neatkarīga apstiprinājuma.
Protestus Honkongā, kas sākās 9. jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšanu par policijas vardarbību pret demonstrantiem un tiek atbrīvoti protestos iepriekš aizturētie cilvēki.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai,kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047 .gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
