Krievijas parlaments pirmdien atbalstīja izmeklēšanas uzsākšanu par "ārvalstu iejaukšanos" valsts iekšējās lietās saistībā ar protestu vilni, kura atbalstīšanā Maskava apsūdz Rietumu valdības un medijus.
Komiteja pārbaudīs ārvalstu medijus un "vēstniecības, kas izplatījušas informāciju" par demonstrācijām, rīcību, paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins.
Pēdējo nedēļu laikā Maskavas ielās izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret varasiestāžu lēmumu nereģistrēt galvaspilsētas domes vēlēšanām opozīcijas kandidātus.
Uz Krievijas Ārlietu ministriju augusta sākumā tika izsaukts ASV vēstniecības pārstāvis sniegt paskaidrojumus saistībā ar aicinājumiem piedalīties opozīcijas protestos, lai gan ASV bija brīdinājušas tikai Savienoto Valstu pilsoņus izvairīties no mītiņiem.
Iepriekš pirms gaidāmās protesta akcijas ASV vēstniecība Krievijā savā mājaslapā bija izsludinājusi "demonstrāciju trauksmi", publiskojot protesta akciju laikus un norises vietas, kā arī brīdinot izvairīties no demonstrācijām.
Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka protesta akcijas norises vietu publicēšana esot uzskatāma par "aicinājumu piedalīties" protesta akcijā, kas ir "mēģinājums iejaukties mūsu valsts lietās".
Valdības interneta uzraugs ir apsūdzējis ASV tehnoloģiju kompāniju "Google" par "nesankcionētu masu akciju reklamēšanu" videoapmaiņas vietnē "YouTube". Tāpat Krievijas Ārlietu ministrija ir kritizējusi Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" par "aicinājumiem" piedalīties demonstrācijās.
Pēdējā mēneša laikā demonstrācijās Krievijas policija aizturējusi vairāk nekā 3000 cilvēku. Rietumvalstis kritizējušas "pārmērīgu spēka pielietošanu" pret miermīlīgiem demonstrantiem. Policisti izmantojuši pret protestētājiem stekus un elektrošoka ierīces, un cietuši arī nejauši garāmgājēji.
Pašreizējās protesta akcijas ir plašākās kopš 2012. gada, kad Vladimirs Putins tika pārvēlēts Krievijas prezidenta amatā. Arī tolaik Krievija uzstāja, ka ASV esot mudinājušas uz šiem protestiem.