Vaļu zvejniecība, kā arī brūnogļu un krila resursi – tie ir tikai daži no ieguvumiem, kas 1867. gadā ASV valsts sekretāram Viljamam Sevardam rakstītā ziņojumā uzskaitīti kā valstij izdevīgi labumi, kurus tā gūtu, ja savai teritorijai pievienotu Grenlandi.
Grenlande, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Ziemeļamerikai nekā Eiropai, ar tās vēsturi, dabas veltēm un šī brīža lomu starptautiskajos notikumos uzmanības centrā nonākusi, pateicoties ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš apstiprinājis, ka Vašingtonai ir interese par Grenlandes iegādi. Dānijas Kultūras institūta direktors Simons Drevsens Holmbergs sarunā ar "Delfi" norāda, ka šāds piedāvājums ir aizvainojošs.
Aļasku nopērk, Grenlandi un Islandi ne
Inženiera Bendžamina Pīrsa 72 lappuses garais ziņojums, kas pilnā apmērā lasāms šeit, 1867. gadā galvenokārt tika balstīts dažādu ceļotāju grāmatu un publicējumu pierakstos un atmiņās par salas dabu un vietējo iedzīvotāju raksturojumu. Ziņojums bija ne tikai par Grenlandi, bet arī Islandi.
Kā norāda Reikjavīkā bāzētais laikraksts "The Reykjavík Grapevine", ASV Senātā ideja par Grenlandes iegādi tika uztverta ar zālē skanošiem smiekliem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
