Arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pievienojies citu poļu amatpersonu iepriekš Vācijai izteiktajām prasībām izmaksāt kompensācijas par Otrā pasaules kara laikā nacistu pastrādātajiem noziegumiem.
"Polija līdz šai baltai dienai no Vācijas nav saņēmusi pienācīgu kompensāciju par Otrā pasaules kara laika zvērībām," Moraveckis sacījis intervijā, kas trešdien publicēta mediju grupas "Funke Media Group" laikrakstos.
"Otrajā pasaules karā mēs zaudējām sešus miljonus cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā citas valstis, kuras saņēmušas būtiskus reparāciju maksājumus. Tas nav godīgi. Tas tā nevar palikt," uzsvēris Polijas premjers.
Šonedēļ Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs ziņu aģentūrai DPA pauda pārliecību, ka Vācija ir diskriminējusi Poliju reparāciju izmaksas procesā.
Moraveckis nav nosaucis konkrētu summu, kāda, viņaprāt, pienāktos Polijai par plašajiem cilvēku un materiālajiem zaudējumiem, ko Polija cieta nacistiskās okupācijas laikā.
"Daudz kas ir jāanalizē. Vācieši no zemes virsas nolīdzināja vairāk nekā 1000 Polijas ciematu. Mēs nopietni izvērtēsim prasības apmēru," norādījis Polijas premjers.
Kara reparāciju pieprasīšana no Vācijas ir atgriezusies Polijas politikas darba kārtībā kopš 2015. gada, kad pie varas nonāca partija "Likums un taisnīgums" (PiS). Pašlaik Polijas parlamentārā komisija izvērtē valstij kara laikā nodarītos zaudējumus.
Maijā tika paziņots, ka Polijas parlamentārā komisija, kas novērtē Polijai nodarītos zaudējumus nacistiskās Vācijas okupācijas rezultātā, savu ziņojumu publicēs 1.septembrī, kad tiks pieminēta 80. gadskārta kopš Otrā pasaules kara sākuma.
Agrāk publiskoti ziņojumi liecina, ka pēc kara beigām 1945. gadā Polija aplēsa, ka tai nodarītie zaudējumi pārsniedz 880 miljardus ASV dolāru (795 miljardus eiro).
Moraveckis atkārtoti noraidīja apgalvojumus, ka Polija atteikusies no tiesībām uz reparācijām 1953. gadā, kad Polija, pēc Berlīnes domām, pieņēmusi "tiesiski saistošu lēmumu atteikties no turpmāku reparāciju prasībām".
Polija jau iepriekš norādījusi, ka 1953. gada augusta lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
"Tā bija vienošanās starp Poliju un VDR, ko mēs neatzīstam," vēlreiz apliecināja Polijas premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
