"G7 līderi atbalsta koordinācijas ar Krieviju pastiprināšanu saistībā ar pašreizējām krīzēm," sacīja, kāds anonīms avots, piebilstot, ka "ir pāragri atjaunot tās dalību".
Krievija pasaules turīgāko demokrātiju grupai pievienojās 1997. gadā, bet tā tika izslēgta 2014. gadā saistībā ar iebrukumu Ukrainā un tās Krimas pussalas anektēšanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī tiek apsūdzēts par politisko pretinieku slepkavību Lielbritānijā un citviet Eiropā, kā arī mēģinājumiem manipulēt ar 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, kurā uzvarēja Donalds Tramps.
G7 valstu - ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas - līderi tiekas samitā Francijas Biskajas līča piekrastes pilsētā Biaricā.
Anonīms avots sacīja, ka septiņu valstu līderi par pozīciju Krievijas jautājumā vienojās samita atklāšanas vakariņās sestdien.
Tramps, kurš nākamgad organizēs G7 samitu, ir pieļāvis iespēju uzņemt Krieviju atpakaļ elitārajā grupā.
Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka viņš nākamgad uz samitu uzaicinās arī Krieviju, Tramps atbildēja, ka "to es nezinu. Tas noteikti ir iespējams".
G7 valstu līderi arī pilnvaroja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nosūtīt Irānai vēsti laikā, kad pieaug saspīlējums par tās kodolprogrammu, atklāja anonīms avots.
"Emanuels Makrons tika pilnvarots runāt ar Irānu un nodot vēsti" valstij, ka ir jāizvairās no situācijas saasinājuma reģionā.
Makrons piektdien Parīzē tikās ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu un telefoniski sazinājās ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
