Krievijas federālais hidrometeoroloģijas un vides novērošanas dienests "Rosgidromet" pirmdien pirmo reizi precizēja, kādi radioaktīvie izotopi nonākuši atmosfērā. Tie ir ātri sairstošie stroncija, bārija un lantāna izotopi, apgalvoja aģentūra.
Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji ziņoja, ka Ņenoksas izmēģinājumu poligonā 30 kilometrus no Severodvinskas testu laikā sprādzis reaktīvais dzinējs ar šķidro degvielu.
Taču, kad izplatījās ziņas par radiācijas uzplaiksnījumu un to, ka sprādzienā cietušie nogādāti slimnīcā, kas nodarbojas ar radiācijas radītām traumām, ministrija un kodolenerģētikas aģentūra "Rosatom" nāca klajā ar paziņojumu, ka dzinējā atradās arī radioizotopu ģenerators.
Incidentā gāja bojā septiņi cilvēki – pieci "Rosatom" darbinieki un divi karavīri.
Pēc dažām dienām ASV prezidents Donalds Tramps tviterī rakstīja, ka sprāgusi raķete "Skyfall" jeb "Burevestņik" – viens no Kremļa saimnieka Vladimira Putina 2018. gadā prezentētajiem "brīnumieročiem".
Analizējot Putina sniegto aprakstu, ka raķete darbināma ar kodolenergoiekārtu un tai būs neierobežots darbības attālums, eksperti secināja, ka "Burevestņik" aprīkots ar mazgabarīta kodolreaktoru. Radioizotopu ģenerators raķetei nepieciešamo jaudu nespētu nodrošināt, uzskata speciālisti.
Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija atslēgusi četras starptautiskā tīklā esošas kodolnovērojumu stacijas, kuras būtu varējušas fiksēt atmosfērā nonākušo izotopu sastāvu. Tas ļautu noteikt, vai Ņenoksā sprādzis kodolreaktors, vai radioizotopu ģenerators, kā arī to, cik bīstamas iedzīvotājiem ir atmosfērā nonākušās vielas, skaidro "Meduza".
Pirmdien, 26. augustā, "Rosgidromet" publicēja izmešu sastāvu, atklājot, ka atmosfērā nonākuši ātri sabrūkošie radioaktīvie izotopi stroncijs-91, bārijs-139 un 140, kā arī lantāns-140.
Šie dati ļauj secināt, ka ir notikusi vesela dalīšanās reakcija, kas gandrīz noteikti ir saistīta ar kodolreaktoru, uzsver "Meduza". Tas padara reālu versiju, ka sprāgusi "Burevestņika" tipa raķete ar kodoldzinēju.
Tāpat "Rosgidromet" dati norāda, ka reaktora korpuss nav sagrauts, no tā noplūdušas radioaktīvās inertās gāzes – ķēdes reakcijas produkti. Šo vielu pussabrukšanas periods ir mērāms sekundēs – tās sadalās produktos, kurus nosaucis "Rosgidromet". Arī šie izotopi sadalās stundu vai maksimums dienas laikā.
Ja tic oficiālajiem datiem par izmešu sastāvu, tie nav radījuši bīstamību cilvēkiem ārpus poligona robežām, secina medijs. Tāpat tas nozīmē, ka viena no Arhangeļskas ārstiem ķermenī atrastais cēzijs-137 nav saistīts ar avāriju.
Vairāk par to, kas līdz šim bija zināms par 8. augusta incidentu, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
