Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien telefonsarunā apsprieduši tā dēvēto Normandijas formāta sarunu atsākšanu par konfliktu Ukrainā.
Telefonsarunas laikā abi līderi vienojās turpināt sarunas par jauna Normandijas formāta samita noorganizēšanu, kurā līdz ar Ukrainu un Krieviju iesaistītas arī Francija un Vācija, paziņoja Vācijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Štefens Zeiberts. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka šāds samits notiks septembrī. Merkeles sacītais liecina, ka tas notiks Parīzē.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Makrons izteicies, ka kopš jaunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ievēlēšanas parādījušās "reālas izredzes" uz mieru Austrumukrainā. Pēdējais samits Normandijas formātā notika 2016.gadā Berlīnē.
Zeiberts sacīja, ka Merkele un Putins bijuši vienisprātis, ka Ukrainas konflikts ir jāatrisina, lai paātrinātu sarunas par nākotnes dabasgāzes tranzīta līnijām. Abi līderi telefonsarunā apsprieduši arī situāciju Sīrijā, sevišķi situācijas saasināšanos Sīrijas ziemeļrietumos, kā arī politisko sarunu sākšanu Apvienoto Nāciju aizgādībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
