Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji ziņoja, ka Ņenoksas izmēģinājumu poligonā 30 kilometrus no Severodvinskas testu laikā sprādzis reaktīvais dzinējs ar šķidro degvielu.
Taču, kad izplatījās ziņas par radiācijas uzplaiksnījumu un to, ka sprādzienā cietušie nogādāti slimnīcā, kas nodarbojas ar radiācijas radītām traumām, ministrija un kodolenerģētikas aģentūra "Rosatom" nāca klajā ar paziņojumu, ka dzinējā atradās arī radioizotopu ģenerators.
Savukārt eksperti un ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka sprādziens varētu būt noticis neveiksmīga spārnotās raķetes "Burevestņik" izmēģinājuma laikā. "Skyfall" jeb "Burevestņik" ir viens no Kremļa saimnieka Vladimira Putina 2018. gadā prezentētajiem "brīnumieročiem".
Krievijas hidrometeoroloģijas un vides novērošanas dienesta "Rosgidromet" augusta beigās sniegtie dati par atmosfērā nonākušo radioaktīvo vielu sastāvu ekspertiem ļāva ticami secināt, ka incidents saistīts ar kodolreaktoru, un , tātad, ticami, ka ar minēto raķeti "Burevestnik".
"Radio Svoboda", izanalizējot pieejamo informāciju un aculiecinieku stāstus, izvirza versiju, ka sprādziens patiesībā noticis nevis raķetes izmēģinājuma laikā, bet, mēģinot no ūdens izcelt iepriekš neveiksmīga izmēģinājuma laikā nogrimušu raķeti.
ASV izlūkošanas avoti iepriekš ir atklājuši, ka tiem zināms par virkni neveiksmīgu vai daļēji veiksmīgu "Burevestnik" izmēģinājumu.
Kādā fotogrāfijā no Ņenoksas poligona pēc augusta sākuma incidenta redzams peldošs pontons ar ziliem konteineriem. "Radio Svoboda" atzīmē, ka šādi paši konteineri redzēti arī citās vietās, kur notikuši "Burevestņik" izmēģinājumi.
Medijs izpētes procesā secina, ka tie varētu būt paredzēti radioaktīvo atkritumu savākšanai vai raķetes komponenšu, piemēram, reaktora, vai kodoldegvielas nogādāšanai. Tādi konteineri redzēti arī uz kodolatkritumu savākšanas kuģa "Serebrjanka", kas incidenta laikā redzēts Ņenoksas apkārtnē.
Līdz ar radioaktīvo atkritumu savākšanas kuģa "Serbrjanka" klātbūtni Ņenoksā, ko izcēla virkne ekspertu un mediju, augusta sākumā poligonā atradās vēl viens kuģis – speciālās nozīmes un glābšanas kuģis "Zvjozdočka", akcentē medijs.
Viens no galvenajiem "Zvjozdočkas" uzdevumiem ir nogrimušas tehnikas izcelšana no jūras dzelmes. Kuģis aprīkots ar jaudīgiem celtņiem un diviem attālināti vadāmiem zemūdens aparātiem.
To, ka sprādziens varētu būt noticis zem ūdens, apstiprina aculiecinieku redzēts ūdens stabs aptuveni simts metru augstumā, norāda medijs. Sprādziens bija tik spēcīgs, ka to fiksēja vairākas seismiskās stacijas ārpus Krievijas.
Versijai, ka incidents noticis nogrimuša ekipējuma izcelšanas laikā, par labu runā arī fakts, ka 8. augustā Ņenoksas poligonā apkārtnē nav bijis izsludināts brīdinājums par gaisa vai ūdens telpas slēgšanu, kas parasti notiek raķešu testu laikā, norāda "Radio Svoboda". Tiesa, nevar izslēgt iespēju, ka brīdinājums nav izziņots slepenības saglabāšanas nolūkos.
Lai gan pieejamā informācija pašlaik nav pietiekama, lai par 100% apstiprinātu kādu no notikušā versijām, "Radio Svoboda" norāda, ka fakti ļauj runāt par iespējamo raķetes izcelšanu.
2018. gada beigās Ņenoksā noticis neveiksmīgs raķetes "Burevestņik" izmēģinājums, par ko liecina pieejamie satelīta attēli, turklāt vairākas dienas oktobra beigās gaisa telpa tur tika slēgta lidojumiem.
Tajās pašās dienās poligonā viesojās kuģis "Serebrjanka", kas varēja tur nogādāt raķetes kodoliekārtu. Tests bija neveiksmīgs un raķete ar kodolreaktoru un līdz galam neizstrādātu starta posmu iekrita ūdenī netālu no krasta, raksta medijs.
2019. gada augusta sākumā notika mēģinājums izcelt raķeti no ūdens, demontēt un utilizēt to. Šim nolūkam līcī ieradās kuģi "Serebrjanka" un "Zvjozdočka", kā arī divi speciāli pontoni (fiksēti aculiecinieku attēlos) ar konteineriem raķetes kodoldetaļām, modelē "Radio Svoboda".
Raķeti bija paredzēts izcelt uz viena no pontoniem, demontēt to, bet kodolagregātu veselā veidā vai izjauktu ievietot speciālajos konteineros. Taču raķetes izcelšanas laikā sprāga tā starta dzinējs. Sprādzienā tika bojāts kodolreaktors un kopā ar ūdens šļakatām atmosfērā nonāca kodolreaktoriem raksturīgas radioaktīvās vielas, medijs rekonstruē iespējamo notikumu gaitu.
Sprādzienā cieta cilvēki, kas atradās uz pontona un kuriem bija jādemontē raķete, kā arī karavīri un militārais ūdenslīdējs. Viens no pontoniem pēc sprādziena daļēji nogrimis. Otrs cietis mazāk, bet piesārņots ar radioaktīvām vielām.
Nākamajā dienā "Serebrjanka" devās prom uz Murmansku – "Burevestņika" reaktors bija sagrauts un vairs nebija nepieciešamības to transportēt, modelē medijs.
Savukārt "Zvjozdočka" akvatorijā palika vēl vairākas dienas. Domājams, tā izmantota glābšanas darbos, bet saskaņā ar citu versiju kuģis guvis bojājumus eksplozijas laikā.
Pontoni ar konteineriem kļuvuši par radioaktīviem metāllūžņiem un vai nu atstāti, kur bija, vai aizvilkti tuvāk krastam, kur tos nofotografējuši aculiecinieki.
Salīdzinošo mazo radioaktīvo vielu nokļūšanu atmosfērā var skaidrot ar to, ka vairums radionukleīdu palikuši zem ūdens, bet pats reaktors paspējis darboties ļoti īsu laiku, tāpēc tajā nav uzkrājies liels daudzums augsti aktīvu dalīšanās produktu.
"Radio Svoboda" atzīmē, ka joprojām nevar izslēgt arī citas notikušā hipotēzes, piemēram, ka 8. augustā tomēr noticis raķetes tests, bet tā iekritusi jūrā, vai arī sprādziens noticis izmēģinot ar kodolenerģiju darbināmo zemūdens dronu "Poseidons" (vēl viens no Putina "brīnumieročiem").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
