Katalāņu separātisti trešdien Barselonā rīko ikgadējo Katalonijas Nacionālās dienas mītiņu, demonstrējot savu spēku pirms oktobrī gaidāmā Spānijas tiesas sprieduma savu līderu lietā.
Katalonijas Nacionālās dienas demonstrācijas katalāņu separātisti rīko kopš 2012. gada, pieminot Barselonas krišanu 1714. gadā.
Šogad demonstrācija sāksies plkst. 17:14 (plkst.18.14 pēc Latvijas laika) Barselonas Spānijas laukumā.
Jau pēc dažām nedēļām Spānijas Augstākā tiesa varētu pasludināt spriedumu 12 katalāņu separātistu līderu lietā, kas apsūdzēti saistībā ar 2017. gada neatkarības referenduma sarīkošanu.
Deviņi no viņiem, tostarp bijušais Katalonijas reģionālās valdības vicepremjers Urials Džunkerass, apsūdzēti par dumpi, un prokuratūra pieprasījusi viņam piespriest 25 gadu ilgu cietumsodu.
Katalāņu separātistu līderi jau mēnešiem ilgi centušies vienoties par kopīgu reakciju uz gaidāmo spriedumu, taču viņu starpā joprojām valda domstarpības par stratēģijas izvēli.
"Šo spriedumu priekšvakarā svarīgi, lai mēs parādītu stipru un masīvu mobilizāciju," paziņojusi nevalstiskās organizācijas Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC) prezidente Eliseda Palusī, kas rīko Nacionālās dienas demonstrāciju.
Taču noskaņojums separātistu nometnē ļoti atšķiras no eiforijas, kas valdīja pirms diviem gadiem 1. oktobrī notikušā neatkarības referenduma priekšvakarā.
Galvenie separātistu līderi atrodas vai nu cietumā, kur gaida spriedumu, vai arī trimdā kā bijušais reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons, kurš īsi pēc neveiksmīgās neatkarības pasludināšanas aizbēga uz Beļģiju.
Lai gan separātisti joprojām kontrolē Katalonijas valdību, tie nespēj savā starpā vienoties kādu stratēģiju neatkarības sasniegšanai īstenot.
"Ir svarīgi, lai būtu vienota stratēģija, kas ļautu sasniegt neatkarību. Pirmais solis ir piepildīt ielas 11. septembrī," teikts ANC paziņojumā.
Iecerēts, ka demonstranti trešdien veidos milzīgu dzīvo zvaigzni, kas simbolizēs Katalonijas valsti un "kopīgu katalāņu tautas apņēmību aizsargāt savas tiesības uz pašnoteikšanos".
Taču atšķirībā no 2017. gada, starp abām lielākajām katalāņu separātistu partijām, kas veido pašreizējo reģionālo valdību, nav vienprātības par turpmāko rīcību.
Pudždemona faktiski vadītā centriski labējā "Kopā par Kataloniju" iestājas par "konfrontāciju" ar Madridi, ja Spānijas Augstākā tiesa separātistu līderiem pasludinās notiesājošu spriedumu.
Tikmēr Džunkerasa pārstāvētie Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) aicinājuši uz dialogu ar Spānijas centrālo valdību, kas ir mazāk naidīgi noskaņota pret katalāņu separātistiem, kopš pie varas nācis premjerministrs Pedro Sančess, kurš pārstāv sociālistus.
Katalonijas pašreizējais vicepremjers Pere Aragoness otrdien uzsvēris: "Jo bargāks [būs] spriedums (..), jo lielāka būs nepieciešamība šo jautājumu atrisināt politiski".
Ņemot vērā šīs domstarpības, separātisti bažījas, ka šī gada Nacionālās dienas demonstrācijas dalībnieku skaits būs mazāks nekā iepriekš, kad saskaņā ar organizatoru apgalvojumiem ielās izgāja līdz pat miljonam cilvēku.
47 gadus vecais vēsturnieks Kvims Alvarado no Figeresas norāda, ka neredz iemeslu, lai šogad piedalītos demonstrācijā.
"Mēs esam strupceļā, kas, es baidos, būs mūžīgs. Esmu pārliecināts, ka mana paaudze un nākamā neatkarību nepiedzīvos," atzīst Alvarado.
Taču radikāli noskaņotie separātisti aicinājuši uz alternatīvu mītiņu pie Katalonijas reģionālā parlamenta, kuru viņi iecerējuši ieņemt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
