2014. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata samita laikā noslēgtās vienošanās mērķis bija līdz 2020. gadam atmežošanas tempus samazināt uz pusi, bet līdz 2030. gadam to pilnībā apturēt.
Tomēr mežu izciršana turpinās satraucošā apmērā un apdraud pasaules centienus apturēt klimata pārmaiņu postošo ietekmi, secinājuši eksperti.
25 organizāciju apvienība "NYDF Assessment Partners" savā kritikā atzinusi, ka mežu izciršanas radītās ogļskābās gāzes izmešu apmērs gadā ir pielīdzināms Eiropas Savienības saražotajam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomam.
"Piecus gadus pēc Ņujorkas Mežu deklarācijas noslēgšanas atmežošana ir ne tikai turpinājusies, bet patiesībā tā ir paātrinājusies," sacīja viena no ziņojuma koordinatorēm Šarlote Štreka. Viņa ir organizācijas "Climate Focus" līdzdibinātāja un direktore.
Eksperti aplēsuši, ka 2014.-2018. gadā vidēji zaudētā mežu platība pasaulē viena gada laikā ir pielīdzināma Lielbritānijas teritorijas mērogam.
Tropisko mežu zaudējums veido 90% no kopējās atmežošanas pasaulē, bet viskritiskāk situācija tiek vērtēta Amazones baseina valstīs Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā un Peru.
Pētījuma autoriem īpašas bažas rada jauna atmežošanas epicentra veidošanās Rietumāfrikā. Kongo Demokrātiskajā Republikā pēdējo piecu gadu laikā koku izzāģēšana ir dubultojusies.
Ņujorkas Mežu deklarācija ir brīvprātīga un nesaistoša vienošanās par rīcību, lai apturētu mežu platības samazinājumu pasaulē.
Pirmo reizi to pieņēma 2014. gada septembrī ANO Klimata samitā. Līdz 2017.gada oktobrim tai bija pievienojušās 40 valdības, 57 starptautiskas kompānijas un 58 nevalstiskās organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
