Neskatoties uz Gruzijas ekonomikas vairāk nekā seškārtīgo pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā, minimālā alga valstī saglabājusies nemainīgi zema – 20 lari (aptuveni seši eiro) mēnesī. Tā ir zemākā minimālā alga reģionā, un parlamentārietis Beka Natsvlišvili plāno uzsākt cīņu par tās noteikšanu vismaz iztikas minimuma līmenī, vēsta "Eurasia Net".
Lai gan Natsvlišvili pārstāv Gruzijā vadošo politisko spēku "Gruzijas sapnis", turklāt ir apvienotās frakcijas "Gruzijas sapnis - Sociāldemokrāti" vicepriekšsēdētājs, viņa izstrādātajam likumprojektam palielināt minimālo algu pēc nodokļu nomaksas līdz 400 lariem (ap 122 eiro) paredz spēcīgu pretestību.
Deputāta pusē ir darba ņēmēju tiesību aizstāvji, tomēr līdz šim Gruzijas politikā daudz skaļāka balss bijusi darba devēju lobijam. Turklāt investoru piesaistei minimālās algas faktiska neesamība vietnē "Invest in Georgia" pat tiek reklamēta kā ieguvums.
Deputāta birojs summu, kādā noteicama minimālā alga pēc nodokļiem, noteicis, aprēķinot, ka minimālā naudas summa mēnesī, kas ļauj dzīvot Gruzijā, ir 390 lari (nepilni 119 eiro). Tas ir ievērojami vairāk par oficiāli noteikto iztikas minimumu, kas jūlijā bija noteikta 187 lari (aptuveni 57 eiro).
Medijs atzīmē, ka valdības noteiktais iztikas minimums valstī jau izsenis tiek kritizēts. Cita starpā nacionālā statistikas biroja metodoloģija paredzot, ka pircēji cenu tirgū var nokaulēt, kas gan mūsdienās lielveikalos vairs nav iespējams. Turklāt minimālā alga ievērojami atpaliek pat no šajā arhaiskajā veidā noteiktā iztikas minimuma.
Lai gan oficiālā statistika neuzrāda, cik daudzi patlaban saņem atalgojumu, kas ir mazāks par Natsvlišvili biroja aplēstajiem 390 lariem, tajā atklājas, ka 28% valsts iedzīvotāju mēnesī saņem mazāk par 500 lariem (ap 126 eiro), turklāt vidējā alga šajā iedzīvotāju grupā ir 280 lari (aptuveni 85 eiro). Līdz ar to minimālās algas noteikšana 400 laru apmērā varētu ievērojami uzlabot zemāk atalgotās sabiedrības daļas dzīves līmeni.