Eiropadomes prezidents Donalds Tusks vizītes laikā Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē aicinājis atvērt ES iestāšanās sarunas ar Rietumbalkānu valsti.
Tusks norādījis, ka ES līderiem par to vajadzētu lemt jau oktobrī. Pēc tikšanās ar premjeru Zoranu Zajevu viņš pauda personisku atbalstu un izteica ticību Maķedonijas spējām izpildīt nosacījumus, lai tā kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Viņš ar uzslavēja Ziemeļmaķedoniju par tās politiski smago lēmumu noslēgt vairākas desmitgades ieilgušo politisko strīdu ar Grieķiju par tās nosaukumu.
ES līderu vidū pēdējos gados imigrācijas, tieskiskuma un korupcijas jautājumu dēļ jūtama spriedze un mazinājies atbalsts ES paplašināšanās idejai. Tomēr pērn Bulgārija savas ES prezidentūras laikā Balkānu valstu uzņemšanas jautājumu izvirzīja par savu galveno prioritāti, atgriežot jautājumu ES dienaskārtībā. Īpašs uzsvars likts uz Ziemeļmaķedonijas un Albānijas uzņemšanu.
"Jūsu valsts pēdējo divu gadu laikā izdarījusi visu, kas no tās tika sagaidīts, lai ES varētu uzsākt uzņemšanas sarunas, atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām," Skopjā savu jau jūnijā izteikto nostāju atkārtoja Tusks, "jūsu valsts ir izdarījusi visu."
Tusks savu otro un noslēdzošo termiņu Eiropadomes prezidenta krēslā noslēgs novembrī un Ziemeļmaķedonijā norādīja, ka vēlējies valsti atkārtoti apmeklēt pirms ES līderu balsojuma un sava termiņa baigām, lai norādītu uz savu atbalstu valsts uzņemšanai ES. "Gribu to pateikt kristāltīri - Briselē par jūsu politisko apņemšanos tiesiskuma jomā un korupcijas apkarošanā šaubu nav."
"ES uzņemšanas process drīzāk atgādina maratonu, ne simt metru sprintu. Būdams aktīvs skrējējs, es zinu, par ko runāju. Lai sasniegtu finiša līniju, nepieciešams neatslābstošs spēks, izturība un uzmanība, kā arī dažkārt, jāsaka, pacietība. Es nešaubos, ka Ziemeļmaķedonija vairāk nekā atbilst šiem kritērijiem. Un visiem vajadzētu to novērtēt," paziņoja Tusks.