'Ļefortovo' un 'Matrožu klusums': Kādos apstākļos Krievijā dzīvoja ukraiņu ieslodzītie

Sestdien, 7. septembrī, Krievija un Ukraina apmainījās ieslodzītajiem pēc shēmas "35 pret 35". Kijevā atgriezās 2014. gadā arestētie režisors Oļegs Seņcovs un anarhists Aleksandrs Koļčenko, kā arī 2018. gada novembrī pēc Kerčas līča incidenta aizturētie jūrnieki. Gandrīz gadu viņiem palīdzēja žurnāliste Viktorija Ivļeva. Cenšoties panākt arestēto izdošanu Ukrainai, piketēja pie prezidenta administrācijas ēkas, nesa aizturētajiem uz cietumu paciņas.

Pēdējais sūtījums

20. augustā atklāju, ka uz "Ļefortovo" atvesti astoņi ukraiņu politieslodzītie no dažādām valsts malām, sapratu, ka apmaiņa notiks drīz. Pēdējos sūtījumus viņiem nogādājām 5. septembrī, dienā, kad Konstantīnam Kotovam piesprieda četrus gadus kolonijā ar prasību ievērot Krievijas konstitūciju.

Dažas dienas pirms šī sprieduma Kostja pavisam nejauši iepazinās ar jūrniekiem, kurus mēs "Ļefortovo" barojām veselus deviņus mēnešus. Viņi vienā auto tika vesti pēc apelācijas Maskavas pilsētas tiesā. Kostja man par to uzrakstīja no izmeklēšanas izolatora: "Puiši nezaudē sparu, visu ceļu smējās. Izskatās labi. Paciņas viņiem nāk par labu. Un kādas likteņa peripetijas – biju otrpus restēm un, lai gan neilgi, tomēr nonācu kopā ar viņiem arī šajā pusē."

Oļegs Seņcovs, ukraiņu jūrnieki un citi politieslodzītie ir brīvi. Kostjas Kotova cīņa par brīvību tikai sākas. Cik reižu un uz kādiem izolatoriem un cietumiem nāksies viņam nest sūtījumus – nav zināms. Reizēm man šķiet, ka pēdējā simtgadē krievu inteliģence to vien dara, kā vāc un saiņo sūtījumus dažādiem nevainīgiem cilvēkiem izmeklēšanas izolatoros un zonās.