Ķīna un Zālamana salas sestdien nodibinājušas diplomātiskās attiecības un tas noticis dažas dienas pēc tam, kad okeāna salu valsts nolēma izbeigt 36 gadus pastāvējušās attiecības ar Taivānu un atzīt Ķīnu.
"Mēs sagaidām ātru divpusējo attiecību attīstību starp Ķīnu un Zālamana salām," paziņoja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji kopīgā ceremonijā Pekinā ar Zālamanu salu kolēģi Džeremaiju Maneli. "Mēs apsveica šo Zālamana salu lēmumu un atbalstām valsti virzībā pa attīstības ceļu, kuru tā sev izvēlējusies."
Manele paziņoja, ka viņa valsts lēmums atzīt Ķīnu, kas ir tās lielākais tirdzniecības partneris, bijis balstīts uz "nacionālajām vajadzībām".
"Attīstības izaicinājumi mūsu valstij ir milzīgi. Mums ir vajadzīgas plašākas partnerattiecības ar valstīm, kas ietver arī Ķīnu," sacīja Manele.
Līdz ar Zālamanu salu lēmumu politiski izolētajai Taivānai palikuši tikai 15 diplomātiskie sabiedrotie, tostarp piecas Klusā okeāna valstis.
Atbilstoši Pekinas "vienas Ķīnas" principam valstīm, kas vēlas attiecības pilnā apmērā ar Ķīnu, nedrīkst būt diplomātisko attiecību ar Taivānu.
Kopš Taivānā prezidenta amatā 2016.gadā stājās pret Pekinu skeptiski noskaņotā Cai Inveņa, komunistiskajai Ķīnai izdevies savā pusē pārvilināt piecus Taivānas līdzšinējos sabiedrotos - Gambiju, Santomi un Prinsipi, Panamu, Burkinafaso un Salvadoru.
1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
