Augusta sākumā ASV paziņoja par izstāšanos no līguma, apgalvojot, ka Krievija to neievēro. INFT līguma darbības beigas rada bažas par to, vai sagaidāma jauna bruņošanās sacensība starp pasaules lielvarām, un liek uzdot jautājumus par to, kā panākt efektīvu bruņojuma kontroles realizāciju laikā, kad valstu savstarpējā uzticība ir ļoti zema.
Piedāvājam atskatu INFT vēsturē, kā arī ekspertu viedokļus par to, ko vēsturiskās vienošanās beigas nozīmē bruņojuma kontrolei un globālajai drošībai kopumā.
Stingrais pārbaudes protokols – vienošanās stūrakmens
INFT līgumu 1987. gada decembrī parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Vienošanās paredzēja, ka valstīm jālikvidē sauszemes ballistiskās raķetes un vadāmās raķetes, kuru lidojuma diapazons ir no 500 līdz 5500 kilometriem. Tāpat tas valstīm aizliedza uzturēt, ražot un testēt šāda tipa raķetes.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
