Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka par šādu dalībnieku skaitu to informējis aktīvistu grupas "Fridays for Future Milan" preses pārstāvis, kura vārds gan netiek publiskots.
Iepriekšējais šādas akcijas dalībnieku skaita rekords Itālijā arī sasniegts Milānā, kad martā pasākumā piedalījās 100 000 cilvēku.
Kopumā piektdien protesta akcijas ar prasību aktīvāk cīnīties pret klimata pārmaiņām Itālijā notika 180 pilsētās.
Itālijas izglītības ministrs Lorenco Fjoramonti šonedēļ aicināja skolotājus nesodīt skolēnus, kuri piektdien neapmeklēs mācību stundas, jo piedalīsies demonstrācijās. Vairākās citās valstīs pagājušās nedēļas akcijas laikā skolu vadība pauda atbalstu skolēnu iniciatīvai piedalīties protestos.
Palermo izcēlās nelielas nekārtības, kad apmēram 30 melnā tērpti jaunieši, kas, domājams, bija galēji labējie ekstrēmisti, mēģināja izjaukt vietējo vides aktīvistu gājienu. Daži cilvēki panikā bēga no notikuma vietas, un iesaistījās policija.
Romā liels skolēnu un studentu pulks devās uz "Fori Imperiali" avēniju netālu no Kolizeja, turot rokās plakātus ar dažādiem saukļiem.
Kāds students no Romas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka, viņaprāt, dalība gājienā ir svarīga, jo "šī planēta tiek iznīcināta, un mēs esam jaunā paaudze, tādēļ mums jāsniedz savs ieguldījums pārmaiņās".
Viņš aicināja ikvienu sniegt savu ieguldījumu planētas glābšanā, sākot ar "mazām lietām, piemēram, negružot ielās". Mateo piebilda, ka pārvietojas ar sabiedrisko transportu un pat negrasoties iegadāties elektrisko skrejriteni vai automašīnu.
Savukārt akcijas dalībniece Liza pauda cerību, ka ledāji neizkusīs. Nesen izskanēja informācija, ka pastāv riski, ka liels ledājs varētu nokrist Monblāna Itālijas pusē.
Piektdien jauniešu protesta akcijas pret politiķu kūtrumu klimata pārmaiņu novēršanā notiek daudzviet pasaulē, un tajās piedalās vairāki simti tūkstošu jauniešu.
Galvenais pasākums piektdien gaidāms Monreālā, Kanādā, kur piedalīsies kustības "Piektdienas nākotnei" iniciatore ir zviedru skolniece, vides aktīviste Grēta Tūnberga.
Meitene pagājušā gada augustā sāka vienatnē protestēt pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā, atsakoties apmeklēt stundas līdz pat 9.septembra vēlēšanām un aicinot valdību pildīt Parīzes klimata vienošanās prasības. Pēc vēlēšanām viņa turpināja savu streiku tikai piektdienās.
Pamazām vien Tūnbergai pievienojās skolasbiedri, skolotāji un citi līdzīgi domājošie, un pa šo laiku viņas paraugs pamudinājis uz klimata protestiem un solidaritātes gājieniem jauniešus arī daudzās citās valstīs.
Pagājušajā piektdienā jauniešu vispasaules streikā piedalījās aptuveni četri miljoni cilvēku, pieprasot pasaules līderu rīcību cīņai ar klimata problēmām.
Pirmdien klimata jautājumiem veltītajā ANO samitā Ņujorkā aptuveni 60 valstis solīja aktīvāk cīnīties pret klimata izmaiņām.
Samitā runu teica arī Tūnberga, brīdinot pasaules līderus, ka jaunatne nepiedos, ja viņi izvēlēsies to pievilt.
Zinātnieki brīdina, ka pasaules līderiem paliek arvien mazāk laika, lai pieņemtu izšķirošus lēmumus globālās sasilšanas ierobežošanai. Globālā sasilšana tiek vainota
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
