Vācijas zinātniskais ledlauzis "Polarstern" atradis piemērotu ledus gabalu, pie kura piestiprināties un sākt gadu ilgu dreifēšanu cauri Arktikai, lai pētītu klimata izmaiņas, piektdien paziņoja Vācijas Alfrēda Vēgenera polārais un jūras pētījumu institūts.
"Tas varbūt nav perfekts gabals, taču tas ir labākais šajā Arktikas daļā un sniedz labākos darba apstākļus, uz kādiem mēs varam cerēt pēc siltas Arktikas vasaras," paziņoja misijas MOSAiC vadītājs un atmosfēras zinātnieks Markuss Rekss.
"Mums būs jāpagaida un jāskatās, vai tas ir arī pietiekami stabils, lai izturētu rudens vētras, kuras pašlaik briest," piebilda Rekss. "Taču mēs esam gatavi visiem scenārijiem." Daži zinātnieki uz ledus gabala izkāpuši jau 28. septembrī, lai sāktu veidot zinātnisko nometni. Piektdien reģionā sākas polārā nakts.
Alfrēda Vēgenera polārajam un jūras pētniecības institūtam piederošais ledlauzis "Polarstern" 20. septembrī no Norvēģijas ostas Trumses devās uz Arktiku vēsturē lielākajā polārajā ekspedīcijā, kurā piedalās zinātnieku komanda no 19 valstīm.
140 miljonus eiro vērtajā misijā tiks pētīta atmosfēra, okeāns, jūras ledus, ekosistēma un dabas procesi, lai iegūtu ainu, kā klimata izmaiņas ietekmē reģionu un visu pasauli. Kā ekspedīcijas sākumā norādīja Rekss, Arktika ir globālās sasilšanas epicentrs, tā ir planētas daļa, kas sasilst visstraujāk, kur sasilšanas līmenis ir vismaz divreiz augstāks nekā vidēji pasaulē.
"Polarstern" piestiprināsies pie ledu gabala un teju gadu dreifēs cauri polārā reģiona centram, ledum ap to uzsalstot vismaz pusotra metra biezumā. Kuģis veiks 2500 kilometru garu ceļu.
Pēc kuģa iesalšanas tas būs mājas visiem ekspedīcijas locekļiem - aptuveni 100 cilvēkiem. Ap to uz ledus tiks izveidota miniatūra zinātniskā pilsētiņa, kura būs sadalīta sekcijās, lai dažādu zinātnieku eksperimenti netraucētu citiem eksperimentiem.
Četru Krievijas, Ķīnas un Zviedrijas ledlaužu flote, lidmašīnas un helikopteri apgādās kuģi un mainīs tā apkalpi rotācijas kārtībā. Ekspedīcija tika gatavota astoņus gadus.