"Sarunas nav piepildījušas mūsu gaidas un beigās noslēdzās bez rezultāta," sacīja Kims Mjondžils, piebilstot, ka tas "pilnībā saistāms ar to, ka ASV neatkāpjas no savas senās attieksmes."
"ASV vairoja cerības un piedāvāja ierosinājumus, piemēram, elastīgu pieeju, jaunas metodes un radošus risinājumus, bet viņi mūs ir ļoti sarūgtinājuši un sagrāvuši mūsu entuziasmu par sarunām, pie sarunu galda ierodoties tukšā," klāstīja Ziemeļkorejas pārstāvis.
"Šīs sarunas notika izšķirošā brīdī, kad situācija Korejas pussalā ir dialoga vai konfrontācijas krustcelēs. Tādēļ mēs pie sarunu galda ieradāmies ar atbildību, ka mums ir jāpanāk rezultāts, lai veicinātu Korejas Demokrātiskās Tautas Republikas attīstību," viņš piebilda.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sestdien pauda, ka ir pāragri spriest, vai sarunās Stokholmā ir panākts kāds rezultāts, bet viņš atzina, ka uz tām raugās cerīgi.
"Mēs nācām ar idejām. Mēs ceram, ka Ziemeļkorejas puse nāks ar labu garu un vēlmi turpināt īstenot to, par ko prezidents Tramps un priekšsēdētājs Kims vienojās Singapūrā," Pompeo sestdien teica vizītes Grieķijā laikā.
"Mēs ceram, ka šīs sākotnējās sarunas var noteikt kursu dialogiem, kas varētu notikt tuvāko nedēļu un mēnešu laika, kas savukārt patiešām palīdzētu izpildīt Singapūrā uzņemtās saistības," viņš piebilda.
Sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Ziemeļkorejā Stīvenu Bīganu bija ilgi gaidīts pasākums kopš ASV vadītās kodolsarunas ar Ziemeļkoreju pārtrūka, kad otrajā samitā, kas februārī notika Vjetnamā, Tramps noraidīja Kima Čenuna prasību par plašiem sankciju atvieglojumiem apmaiņā pret daļējiem atbruņošanās soļiem. Jūnija beigās abi līderi tikās uz demarkācijas līnijas starp abām Korejas pussalas valstīm un vienojās atsākt sarunas.
Ziemeļkorejas līderis Kims, pērn jūnijā Singapūrā tiekoties ar Trampu, neskaidri apņēmās darboties "Korejas pussalas denuklearizācijas" virzienā. Abu līderu parakstītajā dokumentā nav minēts konkrēts procesa grafiks, kā arī nav noteikts, kā tas tiks īstenots.
Zviedrijai ir liela nozīme ASV un Ziemeļkorejas attiecībās, jo atšķirībā no ASV tai ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju.
Janvārī Zviedrija organizēja Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas diplomātu tikšanos ar ASV sūtņiem. Tā notika pirms Trampa un Ziemeļkorejas līdera samita. Līdzīgas sarunas Zviedrijā notika arī pērn martā.
Šonedēļ Ziemeļkoreja paziņoja, ka no zemūdenes, kas atradās ūdeņos pie tās austrumu piekrastes, ir palaidusi jauna tipa ballistisko raķeti, kas zināma kā "Pukguksong-3". Nereti pirms starptautiskām sarunām Ziemeļkoreja veic militārus manevrus, lai tādā veidā izdarītu spiedienu uz sarunu partneriem.
Tramps atzina, ka nesaskata problēmu vairākos tuvas darbības rādiusa raķešu izmēģinājumos, ko īstenojusi Ziemeļkoreja, uzstājot, ka viņa attiecības ar Ziemeļkorejas līderi ir labas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
