Zinātnieki skaidro, kā tuvīnā galaktika aprīs mūsu Piena ceļu  (96)

Medijs norāda, ka Piena ceļš būs Andromedas krāsainākā "aprītā" galaktika, un tiem, kas apdzīvos planētu pēc 3,7 miljardiem gadu, debesīs būs vērojami patiesi iespaidīgi skati.

Nesen zinātniskajā žurnālā "Nature" publicētā pētījumā Austrālijas zinātnieki atklāj, ka ieguvuši līdz šim dziļāko izpratni par Andromedu ieskaujošo gāzu halo, kas ļāvis noskaidrot galaktikas vēsturi. Tā savukārt labāk ļaujot izprast nākotni.

Zinātnieki ieguvuši Andromedas zvaigznāja, kas stiepjas tūkstošiem gaismas gadu plašumā, panorāmas attēlu. Tas uzņemts, izmantojot Havaju salās esošo Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu.

Iegūtais attēls ļāvis uzzināt, ka Andromedas zvaigznājs dažu pēdējo miljardu gadu laikā jau vismaz divas reizes "aprijis" citas mazākas galaktikas un vismaz reizi tas noticis vēl senāk, kad Andromeda bijusi vēl jauna galaktika.

Tas secināts, izpētot divu ciešu zvaigžņu grupu kopas perpendikulāri vienai no otras, kas varētu būt pārpalikumi no "apēstajām" galaktikām. Zinātnieki secinājuši, ka šīs kopas izveidojušās jau kādu citu galaktiku iekšienē pirms tās savukārt iznīcinājusi Andromeda, ciešās zvaigžņu kopas iekļaujot savā halo.

Piemēram, Andromedas tuvumā ir tās satelītgalaktika M32, kas pēc zinātnieku domām varētu būt bijusi daudzkārt lielāka, veidojot vismaz ceturtdaļu no Andromedas masas, taču pirms aptuveni diviem miljardiem gadu vairumu tās zvaigžņu sistēmu paņēmusi Andromeda.

Arī Piena ceļš pastāvēšanas laikā ir aprijis mazākas galaktikas, tomēr Andromeda sevī iekļāvusi daudz vairāk. Zinātnieki secinājuši, ka Piena ceļa un Andromedas galaktiku sadursme būs postoša abām galaktikām. Tomēr, par mierinājumu tiem, kuri apdzīvos Saules sistēmu, kad tas notiks, individuālās zvaigžņu sistēmas, tostarp Saules sistēmu, sadursme praktiski neietekmēs.

Tomēr iepriekš "aprīto" galaktiku likteņus ir grūtāk noteikt, ņemot vērā, ka šo miljardu gadu laikā, zvaigznēm izkārtojoties relatīvi viendabīgi, pazudušas liecības par to. Lai to varētu paveikt, zinātniekiem jāgaida nākamās paaudzes observatoriju darba uzsākšana. Viena no tādām būs Eiropas Ārkārtēji lielais teleskops, kas kopš 2014. gada tiek būvēts Čīlē, un tiks atklāts 2025. gadā.