Delfi foto misc. - 70300
Foto: AP/Scanpix/LETA

Pirms 13 gadiem, 2006. gada 7. oktobrī, savas mājas liftā ar četriem šāvieniem tika nogalināta neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" žurnāliste Anna Poļitkovska. Notikuma vietā atrada pistoli "Makarov" ar klusinātāju un četras patronu čaulītes. To atzina par pasūtījuma slepkavību, raksta "Currenttime".

"Annu Poļitkovsku nogalināja tas, kurš baidījās tikt atmaskots un zināja, ka viņa nav uzpērkama un viņu apturēt var tikai lode," 2006. gadā rakstīja laikraksta "Novaja gazeta" kara apskatnieks Vjačeslavs Izmailovs.

Ar ko slavena Poļitkovska

Poļitkovska bija žurnāliste un cilvēktiesību aizstāve. No 1999. gada līdz savai nāvei viņa strādāja par "Novaja gazeta" speciālkorespondenti un apskatnieci.

Pasaules atpazīstamību Poļitkovska ieguva ar savu darbu karadarbības zonā Otrā Čečenijas kara laikā. Viņa rakstīja par Krievijas armijas noziegumiem, čečenu kaujiniekiem un vietējo prokrievisko administrāciju.

Viņa piedalījās pārrunās ar čečenu teroristiem ķīlnieku krīzes laikā Dubrovkā 2002. gadā. Poļitkovska un viņas kolēģi vāca naudu ēdienam, ūdenim un pirmās nepieciešamības precēm, kad teroristi atļāva nodot sūtījumus ķīlniekiem.

Uzzinājusi par ķīlnieku sagrābšanu Beslanas skolā 2004. gadā, Poļitkovska devās uz turieni, bet lidmašīnā smagi saindējās. Viņa pati uzskatīja, ka viņu saindēja apzināti, lai nevarētu piedalīties pārrunās ar teroristiem.

Poļitkovska bija pašreizējā Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova un toreizējās Krievijas varas, tostarp 7. oktobra gaviļnieka Vladimira Putina, kritiķe.

Kāda bija reakcija uz Poļitkovskas slepkavību

"Novaja gazeta" paziņoja – kamēr vien avīze eksistēs, Poļitkovskas slepkavas mierīgi negulēs.

Laikraksts paziņoja, ka ar kolēģes nāvi nesamierināsies un meklēs slepkavas. "Mēs nojaušam, kur viņi var atrasties," rakstīja medijs.

Putins par Poļitkovskas slepkavību publiski izteicās pēc trim dienām, 10. oktobrī. Atbildot uz apsūdzībām par varas saistību ar notikušo, viņš paziņoja, ka žurnālistes slepkavība Krievijai nodarīja lielāku kaitējumu nekā viņas publikācijas.

"Viņa bija zināma žurnālistu un tiesībsargu aprindās, bet viņas ietekme uz Krievijas politisko dzīvi bija minimāla," teica Putins, papildinot, ka noziegums nedrīkst palikt nesodīts.

Kadirovs, kurš tolaik bija Čečenijas premjerministrs, notikušo nosauca par lielu traģēdiju un bēdām tuviniekiem un kolēģiem.

"Vēlos uzsvērt, ka, lai arī Poļitkovskas materiāli par Čečeniju ne vienmēr bija objektīvi, man patiesi un cilvēcīgi ir žēl žurnālistes," teica Kadirovs.

Slepkavības versijas

Uzreiz pēc žurnālistes slepkavības izskanēja vairākas versijas.

Daļa novērotāju vainoja Ramzanu Kadirovu. Pirms savas nāves Poļitkovska stāstīja, ka viņai ir video pierādījums tam, kā toreizējais premjers un viņa rokaspuiši piekāvuši federālos karavīrus. Tāpat viņai bijuši pierādījumi tam, kā čečeni spīdzinājuši civiliedzīvotājus. Poļitkovska kritizēja Kadirovu, bet viņš žurnālisti sauca par savu ienaidnieku.

Saskaņā ar citu versiju par Poļitkovskas slepkavību ir atbildīga Krievijas vara. Par to runāja bijušais Federālā drošības dienesta (FDD) virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko, kuru 2006. gadā Londonā saindēja ar poloniju. Poļitkovskas slepkavību dažkārt pat dēvē par "dāvanu Putinam", jo tā notika prezidenta dzimšanas dienā.

Specdienestu saistībai ar žurnālistes slepkavību tic 17% Krievijas iedzīvotāju. 2011. gadā tādu bija 28%.

Tāpat izskanējušas arī citas versijas, piemēram, ka Poļitkovskas slepkavība ir izdevīga Rietumiem, lai diskreditētu Krieviju, ka to pasūtījis oligarhs Boriss Berezovskis vai ka tā ir noziedznieku atriebība par žurnālistes centieniem panākt viņu sodīšanu.

Ko ir atklājusi izmeklēšana

2014. gadā Maskavas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu čečeniem Rustamam Mahmudovam un Lomali Gaitukajevam – pirmo atzina par slepkavības izpildītāju, otro – organizatoru.

Vēl trīs vīriešus, kuri bija slepkavības organizēšanas starpnieki, – Sergeju Hadžikurbanovu, Ibrahimu un Džabrailu Mahmudovus – sodīja ar 20, 12 un 14 gadiem ieslodzījumā.

11 gadu cietumsods tika piespriests bijušajam Maskavas milicijas darbiniekam Dmitrijam Pavļučenkovam, kurš atzina, ka ir organizējis Poļitkovskas izsekošanu.

Taču slepkavības pasūtītāji netika noskaidroti. Poļitkovskas ģimenes advokāte Anna Stavicka uzskata, ka slepkavības lieta "guļ" un pāriet no viena izmeklētāja pie cita.

"Vienīgais, ko viņi dara, – pagarina izmeklēšanas laiku," 13. Poļitkovskas nāves gadadienā norāda juriste. Pēdējo reizi izmeklētāji ar cietušajiem kontaktējušies 2018. gada pavasarī.

Poļitkovskas bērni Iļja un Vera vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), apsūdzot Krieviju neefektīvā slepkavības izmeklēšanā. Nozieguma pasūtītāji nav noskaidroti, bet organizatori un izpildītāji tika notiesāti vien atkārtotā tiesas procesā, nevis 2009. gadā, kad sākās tiesa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!