Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, trešdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
"Litija jonu baterijas revolucionizējušas mūsu dzīvi kopš pirmo reizi ienāca tirgū 1991.gadā," teikts akadēmijas publicētajā paziņojumā, piebilstot, ka šīs baterijas devušas milzīgu labumu cilvēcei.
Akadēmija norādījusi, ka vieglās, atkārtoti uzlādējamās un jaudīgās baterijas tagad tiek izmantotas visur, sākot ar mobilajiem tālruņiem un klēpjdatoriem un beidzot ar elektromobiļiem. Turklāt tajās var uzkrāt ievērojamu daudzumu enerģijas, kas iegūta no saules un vēja.
Akadēmija uzsvērusi, ka šī gada prēmijas laureāti - Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas - likuši pamatus no fosilā kurināmā brīvai bezvadu tiešsaistes sabiedrībai.
97 gadus vecais Gudinafs ir vecākais cilvēks, kurš ieguvis Nobela prēmiju.
Viņam, Vaitingemam un Josino prēmiju pasniegs Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī - godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
Trīs zinātnieki savā starpā sadalīs deviņus miljonus kronu (832 520 eiro) lielo balvu.
Pagājušajā gadā Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta amerikāņu zinātniekiem Frānsisai Arnoldai un Džordžam Smitam un britu zinātniekam seram Gregorijam Vinteram par enzīmu izstrādi, kurus var izmantot zaļākai un drošākai ķīmijai un antivielām ar mazākiem blakusefektiem.
Arnolda ir piektā sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju ķīmijā kopš 1911.gada, kad to ieguva Marija Kirī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!