Sarunā viņa skaidro praktiskus šādas ārpolitikas pieejas ieguvumus, kā arī pauž neizpratni par to, kā gan zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga, kas ANO klimata samitā Ņujorkā kaunināja pasaules līderus, spēja tā nokaitināt vīriešus, tostarp vienus no šobrīd pasaulē varenākajiem – Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu. Viņa iezīmē, ka Zviedrija apzinās arī pragmatisma nozīmi sarunās par klimata pārmaiņām.
Šonedēļ aprit mēnesis, kopš Linde ir Zviedrijas ārlietu ministre. Politiķe iepriekš bijusi arī Eiropas Savienības (ES) lietu un tirdzniecības lietu ministre. 2017. gadā viņas vārds nonāca preses virsrakstos saistībā ar vizīti Irānā, kuras laikā viņa pie sarunu galda sēdās, piesedzot matus ar lakatu. Par šādu žestu viņa saņēma pārmetumus, vai tā nav pretruna saistībā ar Zviedrijas valdības feminisma kursu. Linde tolaik skaidroja: vai nu es tur būtu ar galvassegu, vai pie galda paliktu tikai vīrieši.
Dažādas ārpolitikas pieejas prasa arī to efektivitātes analīzi. Kā mērīt šādu feministisku pieeju?
Ļaujiet man sniegt dažus piemērus no laika, kad biju tirdzniecības ministre. Pirmo reizi, kad es PTO sāku runāt par feministisku pieeju tirdzniecības politikai, par mani vairāk vai mazāk smējās. Bet 2017. gadā mēs izcīnījām sieviešu un tirdzniecības deklarāciju. Mēs skatām dažādus ekonomikas radītājus un pētām, vai tur ir atšķirība starp sievietēm un vīriešiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
