Vācija pagaidām neizpilda NATO prasību par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzekļu novirzīšanu aizsardzībai, taču ieguldījums aliansē nav mērām tikai naudā, uzskata Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere.
"Varu teikt skaidri, mums var uzticēties," Krampa-Karenbauere piektdien uzsvēra diskusijas par NATO nākotni laikā "Rīgas konferencē 2019".
Vācijas apņemšanās pret NATO un organizācijas pamatlīguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību nav satricināma, norādīja ministre.
Viņa atzina, ka Vācijai vajadzētu darīt vairāk, lai stiprinātu aizsardzību un izpildītu saistības pret NATO un, ka dalībvalstīm ir jāizpilda prasība par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai.
Kopš 2014. gada, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, Berlīne ir pārskatījusi savus drošības plānus un pakāpeniski palielina aizsardzības budžetu, pauž ministre. Viņa norāda, ka ap 2024. gadu Vācijas aizsardzības budžets varētu sasniegt 1,5% no IKP, bet 2% robežu plānots sasniegt vairākus gadus vēlāk.
Taču politiķe ir pārliecināta, ka ieguldījums NATO nav mērāms tikai naudā, bet skatāms kompleksi. Krampa-Karenbauere uzsver, ka Vācijas spēki devuši lielu ieguldījumu misijā Afganistānā un tagad ir daļa no NATO kaujas grupas Lietuvā, kā arī citos veidos stiprina NATO.
"Mēs esam uzticami partneri," viņa uzsver.
Vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis NATO dalībvalstis par nepietiekamu līdzekļu atvēlēšanu aizsardzības budžetam. Vācija bijusi viena no valstīm, kuru Baltā nama saimnieks šajā jautājumā nopēlis visbiežāk.
Eiropā 2% tēriņus aizsardzības budžetam uz 2019. gadu nodrošina sešas valstis, liecina NATO dati. Tās ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Grieķija, Lielbritānija. Vācija 2019. gadā aizsardzībai tērē 1.23% no iekšzemes kopprodukta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
