"Kad runājam par Krieviju, mēs runājam par Putinu," vēsturnieks uzsvēra sestdien notikušā ekspertu diskusijā par krīzi Krievijas un Rietumu attiecībās "Rīgas konferences 2019" ietvaros.
Lai izprastu Kremļa politiku, ir jāizprot Putina motīvi, uzskata eksperti. Vēsturnieks Solovejs akcentē, ka Putins pats tic ka ir glābējs, kurš "piecēlis Krieviju no ceļiem" un Rietumu sazvērestībām pret Krieviju.
Tā ir viņa personīgā ticība, bet viņš arī domā, ka viņa misija ietver ne tikai Krievijas, bet visas pasaules mainīšanu, uzskata Solovejs. Savukārt savu mērķu sasniegšanai kā vienu no labākajiem līdzekļiem Kremļa saimnieks redz haosa radīšanu, viņš atzīmē.
Turklāt Krievija ir gatava gaidīt, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus, kamēr Rietumi no gaidīšanas nogurst, akcentē Solovejs.
Putina sadarbībai ar tādām valstīm kā Ķīna, Sīrija vai Irāna ir tikai viens mērķis – izmantot to kā līdzekli cīņā un sāncensībā ar Rietumiem. No Ķīnas Putins patiesībā baidās, bet Irānai un Tuvo Austrumu valstīm neuzticas, paskaidro eksperts.
Līdzās Ķīnai vienīgā valsts, no kuras patiesi baidās Krievijas līderis, ir ASV, domā Solovejs. Savukārt Eiropas līderus viņš neuztver nopietni un redz sevi kā pārāku par tiem.
Arī ASV bijušais diplomāts Aleksandrs Veršbovs norāda, ka Krievijas pasaules aktivitāte vērsta uz sevis parādīšanu kā nozīmīgu spēlētāju, bez kura daudzi jautājumi nav atrisināmi. Viņš izteicās, ka Krievija savu militāro klātbūtni izvērš vairākos pasaules reģionos – Sīrijā, Latīņamerikā, Āfrikā un citviet – taču tas vairāk saistīts ar vēlmi parādīt, ka Krievija ir globāls spēlētājs, kas iesaistās dažādos globālos jautājumos. Tas ne vienmēr tiek darīts, lai risinātu kādu starptautisku problēmu.
Putins vēlas diskreditēt Rietumu demokrātiju un mazināt tās pievilcību tautas acīs - Putinam ir bail no Rietumu idejām, skaidro Veršbovs.
Pēc eksperta domām, protesti Maskavā parāda, ka šie demokrātijas nomelnošanas centieni pilnībā nestrādā, tomēr tas nenozīmē, ka Krievijas prezidenta ietekme mazinās vai ir apdraudēta.
"Putins joprojām kontrolē situāciju," pasvītro Veršbovs. Viņš uzskata, ka tuvākajā laikā pārmaiņas Kremļa politikā nav gaidāmas.
Savukārt Krievijas vēsturnieks Solovejs paredz, ka tuvāko divu gadu laikā situācija Krievijā var radikāli mainīties – nav zināms, vai uz labu, vai sliktu. Un pats Putins diez vai paliks prezidenta amatā vēl ilgi. "Putins mūs pametīs ātrāk nekā mēs to gaidām," pauž Solovejs, "vēl pirms 2024. gada."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
