Sīrijas kurdi paziņo par vienošanos ar Damasku izvietot pie robežas valdības spēkus  (104)

"Lai novērstu šo agresiju un stātos tai pretī, panākta vienošanās ar Sīrijas valdību, (..) kas ļauj izvietot Sīrijas armiju gar Sīrijas un Turcijas robežu nolūkā palīdzēt [kurdu vadītajiem] Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF)," kurdu administrācija norāda sociālajā tīklā "Facebook". Tā gan nesniedz sīkāku informāciju par vienošanos un nenorāda, vai tā ietekmēs kurdu pašpārvaldi, kas kara gaitā faktiski izveidojusies valsts ziemeļdaļā.

Kad džihādistu grupējums "Daesh" 2014.gadā sagrāba plašas teritorijas Sīrijā un Irākā un pasludināja tur savu kalifātu, SDF izvērsa sīvu pretestību, aizstāvot savu zemi un vienlaikus kļūstot par ASV vadītās koalīcijas galveno partneri reģionā, bet šobrīd, kad Vašingtona paziņojusi par savu karavīru atvilkšanu no Sīrijas ziemeļiem, kurdi jūtas nodoti.

Kā komentārā "Foreign Policy" atgādinājis SDF līderis Mazlums Abdi, savulaik kurdi paļāvās uz ASV un pieņēma amerikāņu atbalstu, kad pārējā pasaule viņus neatbalstīja, piekrizdami atvilkt no robežas smago bruņojumu un likvidēt aizsardzības nocietinājumus, bet tagad viņi palikuši vieni aci pret aci ar uzbrūkošajiem Turcijas spēkiem. Viņš piebildis, ka kurdi ar sapratni uztvēruši jau pirms laba laika izskanējušos ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par karaspēka atvilkšanu.

"Mēs nelūdzam, lai amerikāņu karavīri iesaistās kaujā. Mēs esam pārliecināti, ka Vašingtonas rīcībā ir pietiekamas sviras, lai panāktu stabilu mieru starp mums un Turciju," norādījis Abdi, bet atzinis, ka Turcijas uzbrukums, kas apdraud viņa tautu, licis kurdiem pārvērtēt savu sabiedroto izvēli. Pēc viņa teiktā, Sīrijas valdība un tās sabiedrotā Krievija "nākušas klajā ar priekšlikumiem, kas var glābt dzīvību miljoniem cilvēku, kuri dzīvo mūsu aizsardzībā".

"Mēs neuzticamies viņu solījumiem. Godīgi sakot, ir grūti zināt, kam uzticēties," atzinis SDF līderis. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka situācijā, kad kurdi spiesti izvēlēties "starp kompromisiem un savas tautas genocīdu", viņi izvēlēsies tautas izdzīvošanu.

Damaska, kas kurdu biedrošanos ar Vašingtonu uztvēra kā nodevību, noraida viņu pašpārvaldi un vēlas atjaunot kurdu apdzīvotajos rajonos, īpaši naftas resursiem bagātajos austrumos, centrālās pārvaldes institūcijas. Iepriekš Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA jau ziņoja, ka valdības karaspēks svētdien nosūtīts "stāties pretī Turcijas agresijai", bet sīkāku informāciju nesniedza.

Turcijas spēki un Ankaras atbalstītie Sīrijas nemiernieki, kas piedalās uzbrukumā kurdu kontrolētajām teritorijām, svētdien pavirzījušies dziļāk Sīrijas teritorijā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības sašutumu par operāciju, kas jau prasījusi civiliedzīvotāju dzīvības un likusi vismaz 130 000 cilvēkiem pamest mājas, turklāt Apvienoto Nāciju Organizācija brīdinājusi, ka šis skaitlis var trīskāršoties.

Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņojis, ka prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu izvest no Sīrijas ziemeļiem līdz 1000 amerikāņu karavīru, jo Vašingtona konstatējusi, ka Turcija noskaņota virzīties tālāk uz dienvidiem un rietumiem, nekā sākotnēji prognozēts. Turklāt esot saņemta informācija, ka kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) grib panākt vienošanos ar Sīrijas režīmu un Krieviju "par pretuzbrukumu turkiem ziemeļos", viņš piebildis. Pēc Espera teiktā, tas nozīmē, ka "amerikāņu spēki nonāktu starp divām uzbrūkošām armijām, un tā ir ļoti nepieņemama situācija".

SDF nesen brīdināja, ka, turpinoties Turcijas ofensīvai, viņi vairs nespēs apsargāt cietumos un nometnēs ieslodzītos džihādistu grupējuma "Daesh" kaujiniekus un viņu ģimenes locekļus, un svētdien ziņots, ka gandrīz 800 ārvalstu džihādistu tuvinieki izbēguši no Ain Īsas nometnes pēc apšaudes, ko rīkojuši Turcijai lojāli kaujinieki.

Kurdu vadītajiem spēkiem kā ASV sabiedrotajiem Sīrijā bijusi izšķiroša loma uzvarās pret "Daesh", un šajā karā krituši aptuveni 10 000 kurdu spēku karotāju. Savukārt Ankara apsūdz SDF sakaros ar Turcijā aizliegto kurdu bruņoto grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK).

Kā liecina Turcijas mediju ziņas, Ankara Sīrijas ziemeļos vēlas kontrolēt 30 kilometrus platu "drošības joslu", padzenot no turienes kurdus un izvietojot tur vairāk nekā trīs miljonus sīriešu bēgļu, kuri šobrīd patvērušies Turcijā. Lielākā daļa šo bēgļu nav kurdi.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien paziņojis, ka iecerētā drošības josla stiepsies no Kobanes rietumos līdz Hasekai austrumos, bet Haseku no Turcijas robežas šķir aptuveni 70 kilometri. Viņš arī apgalvojis, ka Turcijas spēki jau ieņēmuši 109 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, kas ietver 21 ciemu.

Trampa nesenais lēmums atvilkt no Turcijas robežas Sīrijas ziemeļaustrumos ASV īpašo uzdevumu spēkus, kuri līdz tam aizsargāja kurdus no turku uzbrukuma, faktiski pavēra ceļu Ankaras operācijai pret Vašingtonas sabiedrotajiem kurdiem, lai gan Espers iepriekš apgalvoja, ka Vašingtona viņus nav pametusi. Espera paziņojums par "drošu un pārdomātu" karavīru atvilkšanu liecina, ka Vašingtona atzinusi nespēju stāties pretī Turcijas apņēmībai novest savu ieceri līdz galam.